Klimata pārmaiņas un globalizācija kļuvušas par galvenajiem veicinošajiem faktoriem invazīvo sugu, to skaitā kokaugu patogēnu izplatībai. Vairākiem postošākajiem organismiem noteikts karantīnas organismu statuss, bet lielai daļai organismu to potenciālā ietekme nemaz nav novērtēta. 

Domājot par ilgtspējīgu mežsaimniecību, Latvijas valsts mežzinātnes institūts (LVMI) Silava veic pētījumus, lai noskaidrotu dažādu patogēnu, to skaitā invazīvo sugu ietekmi uz meža veselību. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem un apkopojot citvalstu pieredzi, zinātnieki iesaka arī preventīvos un ierobežošanas pasākumus patogēnu negatīvās ietekmes mazināšanai vai novēršanai.

Melnalksnis un baltalksnis

Kopš XX gadsimta sākuma alkšņu audzēs Eiropā konstatēts jauns patogēns – alkšņu fitoftora. Tā līdzīgi kā kartupeļu lakstu puves izraisītājs pieder oomicētēm. Gan melnalksnis, gan baltalksnis var inficēties ar šo slimību, tomēr melnalksnis norādīts kā īpaši uzņēmīgs. Alkšņu inficēšanās galvenokārt notiek ar alkšņu fitoftoras kustīgajām vairošanās struktūrām – zoosporām, kuru izplatību nodrošina ūdens vide.

Infekcija izplatās gar upju vai grāvju krastiem ar zoosporām, mizas gabaliņiem vai sakņu atliekām, kas satur fitoftoras micēliju.