Krustziežu spīduļu laiks jūlijā būs beidzies, jo gan īpatnējā pavasara, gan vasaras sākuma iespaidā veģetācija bija straujāka un kaitēkļu attīstība tai sekoja, cik paspēja. 

Vasaras rapšu pāksteņos jūlijā dēs olas kāds aizkavējies krustziežu sēklu smecernieks un otrās paaudzes krustziežu pāksteņu pangodiņi. Pangodiņu mātīte, kamēr rapšu pāksteņi vēl ir tikko aizmetušies un mīksti, olas var iedēt arī iepriekš netraumētās, veselās pākstīs. Pangodiņu saimniekaugi ir gan krustziežu dzimtas kultūraugi, gan arī plašais krustziežu dzimtas nezāļu klāsts, kurām arī pēc noziedēšanas veidojas pākstis.

Pelēkās, ar bagātīgu apsarmi klātās kāpostu laputis bija atrodamas jau jūnijā, tomēr tas netraucēs tām baroties uz zaļajām pākstīm gan ziemas, gan vasaras rapšu sējumos arī jūlijā. Laputis parasti invadē nelielu augu skaitu, tādēļ kaitēkļa ierobežošana parasti atstājama dabīgajiem ienaidniekiem, piemēram, mārītēm un to kāpuriem. 

Karsts un sauss laiks jūlijā būs pa prātam kāpostu cekulkodēm, jo, kā liecina novērojumi, kaitēklim nekad nepietiek ar kāpostu laukiem – pelēcīgie šaudīgie pieaugušie tauriņi, to oliņas, kāpuri un kūniņas atrodami arī vasaras rapšu sējumos. Kāpostu balteņu tauriņi, lidinoties virs rapšu sējumiem, dažkārt vērojami vairāk nekā virs kāpostu stādījumiem – laikam saprotot, ka rapšos viņu kāpuru attīstību neierobežos.