Kartupeļu novācamais laiks šogad izvērtās labs, bez salnām – tādējādi bez iespējas apsalt vēl nenovāktai ražai. Novembrī visiem bumbuļiem jābūt savās ziemas mītnēs, pasargātiem gan no sala, gan pārlieku augstas temperatūras.

Saimniekiem savukārt jātur roka uz pulsa, lai nepalaistu garām to mirkli, kad glabātavā vai pagrabā sākas pirmās nepatikšanas.

Pirmie nepatikšanu radītāji var izrādīties sprakšķa kāpuri. Kāpura radītā ala neaprētojas kā citu kaitēkļu grauzumi, tāpēc tā iespējama kā slapjās puves perēkļa veidošanās sākums. 

Slapjo puvi ierosina baktērija, kas ieradusies no lauka vai sagaidījusi mehāniski bojāto kartupeli noliktavā. Slapjās puves attīstības ātrums ir liels – viens sapuvušais bumbulis ātri vien sapūdēs arī citus savā tuvumā esošos. 

Ja glabātavā nonākuši ar bakteriālo melnkāju inficēti bumbuļi – tiem nav izteiktu vizuālo pazīmju –, tad baktērijas drīz vien satiksies un slimie bumbuļi sapūs. Tas, iespējams, ir pat labi, jo ar melnkāju inficētie mēdz pārziemot un tikt iestādīti, turpinot slimu kartupeļu pavairošanu. Arī bumbuļi, kas nonākuši pagrabā ar nelielu kartupeļu lakstu puves infekciju, ātri atsauksies baktērijas klātbūtnei un sapūs. Kartupeļu lakstu puves inficētie bumbuļi ar brūnējumiem zem mizas ir nederīgi pārtikai un stādīšanai, bet, ja infekcija minimāla, tie var pārziemot līdz pavasarim un kalpot kā pirmais lakstu puves infekcijas avots nākamajā vasarā.