Ideja šim rakstam radās, esot vizītē un vērojot jaunlopus, lai noteiktu to barojumus, atbilstību augšanas līknēm, dzīvnieku blīvumu. Saimnieks ir regulāri investējis izcilā ģenētikā ar domu, lai nākotnē šīs investīcijas atmaksātos un piensaimniecība būtu ilgtspējīga un peļņu nesoša. 

Vēl, domājot par ilgtspējīgu piensaimniecību, nāk prātā ietekme uz vidi, ekonomiska resursu izmantošana, tostarp lopbarības – lai ar mazāku barības daudzumu, dzīvniekam to efektīvi pārstrādājot, tas spēj saražot to pašu vai pat lielāku produkcijas daudzumu. Taču, skatoties uz šiem jaundzīvniekiem, vizuāli nav iespējams pateikt, kurš ir ar lielāku potenciālu efektīvi izmantot lopbarību. 

Tāpat pēc skata nevar noteikt, kuram būs lielāka auglība vai izturība pret mastītu vai kurš labāk būs piemērots slaukšanai robotā. Kā lai zina, no kuriem dzīvniekiem būtu nepieciešams gēnus nodot nākotnes populācijā?

Jāatrod laiks, lai definētu problēmu jeb saprastu, kādu es vēlos nākotnes govi savai piensaimniecībai. Kādas īpašības, no manas saimniecības redzespunkta, šai govij būs svarīgas. Kāds šai govij būs vēlamais augums, produktivitāte, ieskaitot piena komponentus, kādai jābūt auglībai, izturībai pret slimībām, tostarp mastītu, klibumu, vielmaiņas problēmas u. c. Vai, selekcionējot šos dzīvniekus, varēs ietaupīt lopbarību, nekaitējot dzīvnieku produktivitātei.

Ideālās govs meklējumos