Klimata mērķu vārdā bīdītie ierobežojumi kūdras ieguvei Latviju varētu skart minimāli. Par enerģētisko kūdru necīnīsies.

Tūlīt pēc Jāņiem noslēgusies priekšlikumu iesniegšana par scenārijiem un pasākumiem Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) mērķu sasniegšanai, kas valdībai bija jāpārstrādā pēc Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju saņemšanas. Attiecībā uz mūsu nacionālā resursa – kūdras – ieguvi tur būšot paredzēts, ka dārzkopībai iegūstamās kūdras apjomi jāsaglabā esošajā līmenī, bet enerģētiskās kūdras ieguve pēc 2030. gada pilnībā jāizbeidz.

Plānu pārstrādā un citu ministriju iesniegtos priekšlikumus apkopo Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Sākotnēji Latvijas izstrādātajā NEKP Brisele saskatījusi, ka neesot sniegta izsmeļoša informācija, ar kādiem pasākumiem Latvija virzīsies uz Zaļā kursa klimata mērķu sasniegšanu un tieši kādā veidā tos panāks. Bijis arī aizrādīts, ka Latvija sākotnējā plānā nav sniegusi informāciju par to, kā ZIZIMM sektors (saīsinājums ietver vairākas zemes kategorijas: meža zeme, aramzeme, zālāji, apdzīvotas vietas, mitrāji un citas zemes) nodrošinās CO2 piesaisti.