Ziemas rapšus no pērnā gada augusta līdz šim brīdim ietekmē tie paši laikapstākļi, kas pārbauda graudaugu šķirņu atbilstību Latvijas ziemām.

Rapši pavasarī ir visstraujāk augošais kultūraugs – atliks iestāties augšanai labvēlīgai temperatūrai un saņemt mēslojumu, pārziemojušo sējumu agrākās šķirnes mēneša beigās jau būs gatavas ziedēt.

Rudenī sēņu ierosinātās slimības – krustziežu sausplankumainība un krustziežu sausā puve – nebija plaši izplatītas. Novados, kur ilgāk pavasarī saglabājās bieza sniega sega, aprīlī būs vērojami ar pelēko sniega pelējumu inficējušies augi vai iznīkušu augu laukumi. Sniega pelējuma ierosinātāji saglabājas augu atliekās un augsnē, bet negatīvo ietekmi uz rapšu attīstību pavasarī mazinās vējains, saulains laiks.

Jau martā uz rapšu laukiem netrūka gulbju, dzērvju un savvaļas zosu baru. Aprīlī to būs vēl vairāk, bet, ja, veģetācijai atjaunojoties, kaitējums no putniem ir mazāks, tad, rapsim strauji augot un putniem ceļoties spārnos un nolaižoties, neatgriezeniski cieš liela daļa rapšu centrālo dzinumu. Katram lauksaimniekam, kura sējumu pēc tikai sev zināmiem kritērijiem putni ir izvēlējušies par atpūtas, barošanās vietu un lidlauku, jāmēģina ierobežot putnu klātbūtne vai jāsadzīvo ar tiem. Pavasarī pārnadžu dzimtas meža dzīvniekiem rapši vairs nešķiet saistoši kā barība, bet ieradums pastaigāties pa sējumiem joprojām būs aktuāls.