Pagājušajā nedēļā atjaunojamo resursu enerģētikas entuziastus Baltijas valstīs satricināja ziņa, ka Igaunija atcēlusi valsts atbalstu atkrastes vēja parku būvei 2,6 miljardu eiro apmērā. Tas lika jautāt, vai šāds kaimiņvalsts lēmums neapdraud visu iecerēto atkrastes vēja enerģētikas attīstību.

Norises, kas jau nosauktas par Igaunijas nacionālā enerģētikas plāna sabrukumu un valsts solītā atbalsta atcelšanu, bija saistītas ar dažādiem aprēķiniem par to, kā jūrā plānotie vēja parki ietekmēs elektrības cenas mūsu ziemeļu kaimiņvalstī. Proti, šī gada janvārī pēc ilgām debatēm trīs Igaunijas valdošās koalīcijas partijas vienojās, ka valsts atbalstīs atjaunojamās enerģētikas plānu, kas paredz subsidēt divas teravatstundas gadā uz sauszemes uzstādītajos vēja parkos un otras divas teravatstundas – jūrā uzstādītajos vēja parkos. Taču, tā kā jūrā uzstādītie vēja parki izmaksā desmit reižu dārgāk nekā to sauszemes versijas, tad ar šo lēmumu 

Igaunijas valdošā koalīcija bija piekritusi, ka Igaunija līdz 2030. gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar, maksimums, 240 miljoniem eiro, bet atkrastes vēja parku būvniecību līdz 2035. gadam – ar 2,6 miljardiem eiro.