Latvijā izveidoto dabisko baktēriju smaku novēršanas produktu efektīvi izmanto Lietuvā, mūsu valstī cīņa pret smakām ir diezgan mazefektīva.

Vasaras karstumā aizvien lielāks izaicinājums ir pūšanas procesos un citos, tostarp ķīmisko reakciju, procesos izveidojušos smaku izplatība, kas traucē, mazina dzīves kvalitāti un var pat apdraudēt veselību. Šogad īpašu diskomfortu izjūt Pierīgas cilvēki Ropažu novadā, kur darbojas Latvijā lielākais Getliņu atkritumu poligons. 

Valsts vides dienests (VVD) ziņo, ka līdz šā gada maijam par Getliņu poligona traucējošo smaku saņemtas 19 sūdzības. Salīdzinājumam – pērn visa gada laikā to bija 13, bet gadu agrāk vien divas. VVD smaku iemeslu zinot, tomēr, šķiet, daudz neko ietekmēt nevar. Dienestā norāda, ka sadzīves atkritumi, kas nonāk SIA "Getliņi EKO" cieto sadzīves atkritumu poligonā, tiek novirzīti uz šķirošanas līniju un tālāk uz bioloģisko pārstrādi tuneļos, kas ir smaku galvenais iemesls. 

Atgādināšu, ka 2021. gadā Rīgas pilsētas pašvaldībai un Ropažu novada pašvaldībai piederošā SIA "Getliņi EKO" tuneļos sāka pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, tostarp pārtikas produktu atkritumus, kuru apsaimniekošanā, visticamāk, par smaku novēršanu vienkārši nav padomāts. SIA "Getliņi Eko" Ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Ozoliņš teic, ka iedzīvotāji galvenokārt sūdzoties VVD, kas noskaidro smaku avotu. Ja tiek identificēts, ka avots ir SIA "Getliņi EKO", tad dienests to uzņēmumam paziņo, kā arī "Getliņiem" pa tiešo ziņojot tuvāk esošie kaimiņi. "Vispirms apziņojam procesu atbildīgos un pārbaudām, vai nav notikušas kādas novirzes tehnoloģiskajos procesos, ja jā, tad tās tiek pēc iespējas ātrāk likvidētas. Ja tehnoloģiskie procesi noris atbilstoši, vērtējam laika apstākļus, vēja virzienu un pēc iespējas pielāgojam veiktās darbības tā, lai samazinātu smaku izplatību," saka R. Ozoliņš.