15.1 °C
Valdība pieņēmusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus prasībās ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, nosakot karbamīda iestrādes nosacījumus augsnē un minimālo dokumentu apmēru darbībām ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām.
Jau pašlaik lauksaimniekiem ir jāievēro vairākas prasības, lai aizsargātu augsni un ūdeni no lauksaimnieciskā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju.
Latvijai tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības dalībvalstij ir noteikti amonjaka emisijas mērķi, ko Latvija 2022. gadā neizpildīja (emisija bija lielāka). Tādēļ ar grozījumiem noteikumos ir ieviests nosacījums, ka, izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), tas ir jāiestrādā augsnē.
Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.
Uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, lauksaimniekiem ir jāuzskaita un jādokumentē jebkurš iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzums un uzskaites dokumenti jāuzglabā vismaz trīs gadus. Bet noteikumi nenosaka, ko šī uzskaite ietver vai satur. Lai veidotos vienota izpratne par normatīvo aktu prasībām un normatīvo aktu piemērošanu uzraudzībā, ar grozījumiem noteikumos ir noteikts minimālais dokumentu apmērs kūtsmēslu un fermentācijas atlieku aprites uzskaitei saimniecībā. Turpmāk lauksaimniekiem būs jādokumentē un trīs gadus jāuzglabā informācija par:
- izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu,
- devu, izkliedes un iestrādes datumu,
- lauka identifikāciju un lauka platību,
- iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu,
- iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu,
- fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas.
