Rudens daudziem no mums asociējas ne tikai ar krāsainām koku lapām, bet arī ar sārtvaidžiem āboliem, kas stiprākās vēja brāzmās paukšķēdami krīt rasainajā zālē. Lai uzzinātu, kā klājas ābolu audzētājiem Ventspils pusē, devāmies uz zemnieku saimniecību Rozītes Puzes pagastā pie Sanitas Rozenbergas, kuras pārziņā ir septiņu hektāru liels ābeļdārzs.

Saimniecība dibināta pirms 20 gadiem, un tās galvenais darbības virziens ir augļkopība. Rozītēs audzētie āboli pircējiem pazīstami pēc zīmola Puzes āboli. Kopā ar Sanitu te saimnieko viņas vīrs Sandis, kura pamatdarbs gan ir gaļas liellopu audzēšana. Meita Krista pēc studiju beigšanas dzīvo un strādā Rīgā, bet vasaras bieži pavada saimniecībā un palīdz mārketinga jomā. Talkā nāk arī pastarītis Reinis, kurš mācās trešajā klasē un darbos vairāk iesaistās rudens un ziemas mēnešos, kad bojātie āboli jāizlasa no kastēm un konteineriem.

Ideja par augļu dārzu rodas Šveicē

“Saimniekot sākām no nulles, jo agrāk te pletās kolhoza lauki un bija samērā purvains apvidus. Ideja par augļu dārzu radās nejauši. Tolaik ar ģimeni devāmies ceļojumā uz Šveici. Vienu nakti gadījās pārnakšņot teltī kādā ābeļdārzā. Vasaras vidū tur bija tik skaisti, ka ar vīru nolēmām – mums arī būs savs ābeļdārzs. Ar lauksaimniecību tad gan vēl nebijām saistīti un no augļu kokiem neko nesapratām. Es pēc profesijas esmu grāmatvede, bet vīrs tajā laikā nodarbojās ar mežizstrādi un kokapstrādi. Sākumā konsultējāmies ar augļkopības speciālisti Ligitu Rezgali un citiem zinošiem cilvēkiem,” stāsta Sanita.