Pēc CSP datiem, Latvijā 2022. gadā bija 62,2 ha siltumnīcu, tostarp 32,2 ha apsildāmās un 30 ha neapsildāmās. Pēc biedrības "Latvijas dārznieks" datiem, Latvijā augsto tehnoloģiju siltumnīcu platība 2023. gadā sasniedza 27 ha. 

Visas augsto tehnoloģiju siltumnīcas audzē dārzeņus hidroponikā, izmantojot inertos substrātus – minerālvati vai kokosu. Zemo tehnoloģiju siltumnīcās dārzeņus audzē vai nu augsnē, vai kūdras substrātā. Nav datu par siltumnīcu platībām bioloģiskajās saimniecībās, bet arī tur visi augi (atskaitot dēstus, dekoratīvos augus un garšaugus podos) tiek audzēti augsnē.

Augsnes sagatavošana siltumnīcās

Tā bieži tiek veikta pirms pašas siltumnīcas celtniecības. Izplatīto koka konstrukciju ar plēves segumu kalpošanas mūžs nav garāks par septiņiem gadiem, ļoti reti sasniedzot 10 gadus. Neiztur vai nu koki, vai plēve. Tātad lielākā daļa audzētāju laikus plāno siltumnīcu nomaiņu pēc noteikto gadu skaita. Vieta, kur tiks būvēta jauna siltumnīca, tiek gatavota jau iepriekš, secīgi audzējot dažādus kultūraugus un pat zaļmēslojumu. Tiek iestrādāts organiskais mēslojums, bieži tie ir kūtsmēsli, kaut gan komposts uz augu bāzes būtu labāks. Tāpat tiek iestrādāti kaļķošanas materiāli. Šādi sagatavota augsne satur gan pietiekami daudz kalcija, gan barības elementus.

Kas ir vēl svarīgāk – liels organisko vielu daudzums nodrošina labu augsnes struktūru. Nereti šādi sagatavota augsne vismaz pirmajos gados var pat iztikt bez minerālmēslu lietošanas, ja laistīšanai izmanto pašu dīķa ūdeni. Pēdējo gadu ūdens monitoringa rezultāti liecina, ka virszemes ūdeņos slāpekļa mēdz būt visai daudz. (Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzību īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs jau vairākus gadus pēc ZM pasūtījuma veic LBTU Vides un ūdenssaimniecības katedra un Meža un ūdens resursu zinātniskā laboratorija.)