Darba devējiem Latvijā par strādājošo darba nespēju 2023. gadā bija jāsamaksā 350 miljoni eiro, kas bija par 90 miljoniem eiro mazāk, nekā samaksāja darba devēji Igaunijā. 

Savukārt Lietuvā darba devēji saviem darbiniekiem par darba nespēju samaksāja vien 70 miljonus eiro. Pārrēķinot vidēji uz vienu strādājošo, uzņēmēji par katra darbinieka slimošanu samaksājuši: Latvijā – 393 eiro, Igaunijā – 372 eiro, bet Lietuvā – tikai 48 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kārtējo reizi cēlusi trauksmi, norādot, ka esošā situācija ir jāmaina, lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pret uzņēmumiem kaimiņvalstīs.

Lietuvā izdevīgi gan darba devējiem, gan ņēmējiem

Kā Baltijas valstīs darbojas darba nespējas jeb tā sauktās slimības lapas? Latvijā A lapa ir deviņas dienas gara, kurā neapmaksāta ir pirmā diena, savukārt nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs. B lapa sākas no 10. dienas, kad darba nespēju apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no valsts speciālā fonda. Ja slimo bērns, tad uzreiz ir B lapa, ko apmaksā tikai VSAA. Ja skatāmies kompensāciju apmēru, tad Latvijā darba devējs no otrās līdz trešajai dienai maksā 75% no vidējās darba algas, bet visas pārējās dienas no darba devēja un valsts budžeta maksā 80% no algas.