7 °C
Olimpiskie čempioni Latvijas 3x3 basketbolisti ar Zigmāru Raimo, Franci Lāci, Kārli Lasmani un Nauri Miezi sastāvā ceturtdien grūtā cīņā svinēja ceturto uzvaru četrās Parīzes olimpisko spēļu turnīra spēlēs, atspēlējoties mačā ar ASV. Latvija uzvarēja ar 21:19.
Uzdevumu uzvarēt latviešiem atviegloja Džimera Fredeta savainojums, spēli amerikāņiem aizvadot trijatā.
Tomēr vadībā savu komandu ar viena punkta metienu un tālmetienu izvirzīja Kenjons Berijs - 3:0.
Raimo guva punktu ar bumbas triecienu grozā no augšas, bet Miezis ar tālmetienu izlīdzināja rezultātu - 3:3.
Berijs iemeta vēl divus tālmetienus (7:3), bet pēc vēl viena viņa divpunktu metiena - 11:5.
Ar Mieža un Lasmaņa tālmetieniem un Mieža viena punkta metienu tika panākts neizšķirts - 11:11.
Ar Lāča bumbas triecienu grozā no augšas pirmoreiz mačā tika panākta vadība - 12:11, taču Dilans Treviss ar trim tālmetieniem pēc kārtas izvirzīja amerikāņus vadībā ar 17:13.
Miezis ar diviem tālmetieniem panāca 19:19, bet pēdējos divus metienus viena punkta vērtībā realizēja Lasmanis, 22,6 sekundes pirms mača beigām panākot uzvaru.
Citās vakara sesijas spēlēs Lietuva ar 20:18 pieveica amerikāņus, Polija ar 22:17 pārspēja Ķīnu, bet Serbijas basketbolisti ar 19:16 pieveica mājinieci Franciju. Šo spēli lietus dēļ nācās pārtraukt, rezultātam esot 13:10 Serbijas labā.
Jau ziņots, ka iepriekšējos mačos latvieši ar 21:14 pieveica Lietuvu, ar 21:12 - Nīderlandi un ceturtdien ar 22:8 sagrāva Ķīnas komandu.
Aptauja
Kā vērtējat Latvijas izredzes iegūt medaļas šajās Olimpiskajās spēlēs?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
