Sava enerģija: Malka. Rezerves un noturības resurss

Gadu simtiem koksne bijusi galvenais siltuma un enerģijas avots, palīdzot cilvēkiem sasildīties, izgaismot savu dzīves telpu, pagatavot ēdienu. Lai arī mūsdienās klasisko malku aizvien biežāk aizstāj koksnes granulas, dažādu veidu siltumsūkņi, gāzes un elektrības apkure, globāli šis senais enerģijas veids tomēr neizzudīs.

Koksnes biomasas apjoms, ko ik gadu iegūst pasaulē un izmanto enerģētikā, ir aptuveni 2,52 miljardi kubikmetru – par 30% vairāk, nekā uzskatīts līdz šim, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati. Pētījumā atklājies, ka Āfrikā koksnes ieguve enerģijai ir par 50%, bet Āzijā par 40% augstāka, nekā minēts līdzšinējās aplēsēs, kur liela loma ir tradicionālajai malkai. Tikmēr Eiropā un Amerikā reālais neapstrādātas malkas apjoms izrādījies par 10–20% zemāks, kas skaidrojams ar intensīvu pāreju uz rūpnieciski apstrādātu koksnes biomasu – granulām un enerģētisko šķeldu.

CSP mājsaimniecību energoresursu aptauja par 2020. gadu liecināja, ka vairāk nekā četros no pieciem Latvijas mājokļiem, kuros izmantots koksnes kurināmais, tikusi lietota tieši malka.

No malkas katla līdz siltuma uzkrāšanai

Tendence no neapstrādātas malkas pāriet uz rūpnieciski sagatavotu kurināmo nav tikai statistika – tā ikdienā nosaka arī Latvijas pašvaldību siltumapgādes izvēles. Piemēram, Aizkraukles novadā redzams, ka malka no centralizētās apkures pilnībā nepazūd, – no pamatkurināmā tā kļuvusi par vienkāršu un drošu rezervi, kamēr ikdienas siltumražošanu pārņem šķelda, granulas un pakāpeniski arī uz elektrību balstīti risinājumi.

SIA Aizkraukles siltums vadītājs Edgars Bricis kā divus galvenos apkures saimniecības izaicinājumus min energoresursu cenas un darbaspēka pieejamību, kas tradicionālās malkas izmantošanā kļuvis par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem. "Tur, kur ir malkas apkure, darbam ir sezonāls raksturs. Ja komanda bijusi laba pavasarī, ne vienmēr viņu varēs dabūt atpakaļ arī rudenī, jo cilvēki maina darbu, izvēloties labāk apmaksātas vai fiziski vieglākas vietas, bet malkas sagatavošanā cilvēka darbu automatizācija pilnībā vēl aizvien nevar aizstāt," skaidro Edgars Bricis.

Ja sabiedrībā malkas apkuri joprojām mēdz uztvert kā kaut ko vienkāršu un pašsaprotamu, pašvaldības mērogā realitāte ir cita, jo iepirkumos tiek iegādāta trīsmetrīga malka. Pēc tās iegādes darbs tikai sākas – malka jāsazāģē, jāsaskalda, jāizžāvē un vismaz jānovieto zem jumta. "Ne roboti, ne mākslīgais intelekts te nelīdzēs – ir vajadzīgi cilvēki, kuri to visu izdara," uzsver pašvaldības uzņēmuma pārstāvis. Vecais modelis, kad katlumājas malkas šķūnī sagodēt kurināmo palīdzēja vietējie iedzīvotāji vai skolēni [arī šā raksta autore to savulaik darījusi], jau sen pagājis. "Tā malka, ko nopērkam tenderī, ir tikai sākumiņš. Ja par šīs trīsmetrīgas malkas sazāģēšanu un sakraušanu pakalpojuma sniedzējs prasa vēl ap 10 eiro par kubikmetru, tad sākotnējā kurināmā iepirkuma cena strauji pieaug," uzsver Edgars Bricis.

Minētā iemesla dēļ lielākajos Aizkraukles novada ciemos un pilsētā apkures pamatrisinājums ir automatizēti šķeldas katli. Mazākās lokālās vietās izmanto granulas. Savukārt Aizkraukles pagastā pašvaldības uzņēmums šogad uzstāda gaisa–ūdens siltumsūkni vasaras slodzei, kas paredzēts siltā ūdens sagatavošanai, jo lielu šķeldas vai malkas katlu darbināšana vasarā tikai šim nolūkam ir neekonomiska. "Gaisa–ūdens siltumsūkņi pie labvēlīgām elektrības cenām var strādāt arī ziemas periodā, bet vasarā tie var nosegt mazo siltā ūdens patēriņu. Lielo katlu lietderības koeficients, strādājot ar mazu vasaras slodzi, būtiski samazinās, tāpēc siltā ūdens ražošana galu galā kļūst dārga un ražotājam rada zaudējumus," skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Novada katlumājas būvētas dažādos laikos ar atšķirīgu ražotāju iekārtām, tāpēc vienota tehnoloģiskā parka nav. Sešās katlumājās uzstādīti vienā periodā būvēti viena ražotāja katli, citviet risinājumi atšķiras. Tāpēc uzņēmums aktīvi seko arī lietoto iekārtu tirgum. Aptuveni puse iekārtu pirktas lietotas, otra puse jaunas. "Investīcijas uz vienu uzstādītās jaudas megavatu atšķiras vismaz par aptuveni 50%, vai iekārta ir jauna vai lietota," norāda pašvaldības uzņēmuma pārstāvis. 

"Mazos pagastos jauna iekārta tās nelielās noslodzes dēļ bieži neatmaksājas, savukārt lietota iekārta var prasīt vairāk darba, taču tās atmaksāšanās periods ir redzamāks. Šeit arī izgaismojas centralizētās siltumapgādes sociālā puse: mazie objekti ražotājam nav izdevīgi, taču pašvaldības uzņēmuma pienākums ir nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu pilsētā un laukos, turklāt par vienādu cenu," viņš skaidro.

Tādējādi mazo ciemu iedzīvotāji ir ieguvēji – ja centralizētas apkures tarifs katrā vietā tiktu rēķināts tikai pēc konkrētā ciema izmaksām, tas būtu ievērojami augstāks. 

Pašlaik Aizkraukles siltuma spēkā esošais tarifs ir 70,39 eiro par megavatstundu, bet no 1. oktobra šķeldas cenas kāpuma dēļ plānots tarifa pieaugums līdz 77,95 eiro par megavatstundu. Tarifa izmaiņām gan vēl jāsaņem regulatora apstiprinājums.

Novadā ir aptuveni 20 centralizēto siltumapgādes vietu – sākot no nelielām sistēmām, kas apkalpo pāris ēku, līdz pašai Aizkraukles pilsētai. Aizkraukles siltuma pārziņā ir 14 objektu, bet pārējos apsaimnieko citas pašvaldības struktūras. Vienlaikus tiek sagatavota nākotnes pārvaldības vīzija, kurā Aizkraukles siltumapgādes uzņēmums Daugavas kreisajā krastā ar laiku varētu nodrošināt centralizētās siltumapgādes pakalpojumu arī Jaunjelgavā un Ērberģē. Tas nenotiks uzreiz, taču šāds virziens tiek apsvērts.

Gatavība X stundai

Krievijas iebrukums Ukrainā pašvaldībām licis nopietnāk domāt par kritiskās infrastruktūras noturību – Aizkraukles pusē siltumapgādes objektiem tiek piemērotas stingrākas prasības, un pašvaldība īpaši uzsvērusi nepieciešamību pēc neatkarīgas elektroapgādes. Šo prasību mērķis – X stundā noturēt siltumtrasi neaizsalušu, tā nepieļaujot tehnoloģisku katastrofu. "Esam veikuši pretavārijas treniņus, simulējuši dažādas situācijas – nesen Jelgavā piedalījāmies mācībās, kur tika izmēģināta pārvietojamas elektrostacijas pieslēgšana un dažādi rīcības varianti elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā. Šādu mācību mērķis nav tikai nodrošināt siltumu, bet saprast, kā kritiskā infrastruktūra reaģē, kad elektrības nav un lēmumi jāpieņem ātri," atklāj Edgars Bricis.

Tieši tāpēc apkures sistēmu automatizācija Aizkraukles novadā nenozīmē pilnīgu atteikšanos no ierastās malkas. Tur, kur vēsturiski bijusi malkas apkure, malkas katli tiek saglabāti, vienlaikus glabājot arī zināmu malkas rezervi. "Tie katli ir ārkārtīgi vienkārši ekspluatācijā. Ja notiek kāds lūzums šķeldas padeves līnijā vai katla mehānismos, mēs droši iekuram malku, un faktiski divu stundu laikā varam atjaunot siltumapgādi," stāsta uzņēmuma pārstāvis. Malkas katls prasa tikai nelielu elektroenerģijas apjomu dūmu un cirkulācijas sūkņu darbībai. Tāpēc katrai vietai pakāpeniski paredzēts arī neliels ģenerators, kas nodrošinātu kritiski nepieciešamo elektroapgādi. Tiesa gan, mūsdienu siltumapgāde patērētāju pusē balstās siltummezglos, ja elektrības nav, piemēram, ciematā, saražoto siltumu patērētāji nevar pieņemt. Šādā situācijā, kas var rasties X stundā, katlumāja spēs vienīgi uzturēt siltumtrasi, lai tā neaizsaltu, un ģeneratori nodrošinās vismaz minimālo cirkulāciju un samazinās tehnoloģisko avāriju risku. "Ja nav patēriņa, arī mēs nevaram jēdzīgi kurināt," atgādina pašvaldības uzņēmuma pārstāvis.

Malkas ražotāji uzsver – pieaugot baļķu cenai, kuru no meža piegādā malkas gatavošanai, attiecīgi pieaugusi arī malkas cena – par vairāk nekā 11 procentiem.

Elektrība, saule un siltuma uzkrāšana

Par nākamo soli pēc šķeldas Aizkraukles siltumapgādes pārstāvji domā līdzīgi kā citās Ziemeļeiropas valstīs. "Esam bijuši Dānijā, Somijā un Zviedrijā, skatot viņu siltumražotāju pieredzi. Nu aizvien lielāka nozīme būs elektrībai. Gāze un ogles ir fosilie resursi, savukārt elektrokatli, vēja un saules enerģija, kā arī siltuma uzkrāšana tur veido nākamo attīstības posmu. Dānijā šķelda joprojām tiek izmantota, taču jau vairāk kā sekundārs resurss līdzās vēja un saules enerģijai, elektroenerģijai un uzkrāšanas risinājumiem. Arī tepat Salaspilī jau darbojas centralizētā siltumapgāde, kur liela siltuma akumulācijas tvertne ļauj apmēram diennakti izmantot uzkrāto siltumu. Šādā situācijā sistēmai vajadzīga vien cirkulācijas sūkņu darbība," skaidro Edgars Bricis.

Runājot par videi draudzīgākiem apkures risinājumiem, piemēram, saules paneļu, vēja iekārtu un uzkrājošo akumulatoru lietošanu, viņš atgādina, ka arī tie atstāj savu nospiedumu dabā. Tomēr emisijas lielākoties rodas iekārtu ražošanas posmā, bet lietotāja pusē, izmantojot saules vai vēja enerģiju, tiešu emisiju nav. "Tālāk lietotājam ir nulle – nav ne dabas nodokļa, ne kas jāmaksā," norāda Edgars Bricis.

No ugunskura līdz katlumājai – malka cilvēkam devusi siltumu gadu tūkstošiem un arī šodien paliek droša rezerve.

No meža līdz krāsnij

To, ko kurināt, nosaka ne vien katla veids, bet arī kurināmā pieejamība, cena un darbs, ko lietotājs gatavs ieguldīt. Malkas pircējam izmaksas atšķiras arī pa reģioniem: LVM cenrādis rāda apaļo kokmateriālu piegādes cenu pašpatēriņam, savukārt granulām un briketēm nav vienota reģionāla cenu līmeņa. To mazumtirdzniecības cenas veidojas atšķirīgi – atkarībā no ražotāja, fasējuma, pirkuma apjoma un piegādes. Tomēr CSP dati liecina, ka koksnes kurināmā grupā, kurā ietilpst arī granulas un briketes, 2026. gada jūlijā cenu līmenis gada laikā bija pieaudzis par 11,1 procentu.

Uzņēmuma Salaspils malkas bāze pieredze liecina – šogad malkas cena salīdzinājumā ar 2025. gadu ir pieaugusi par 15–20 procentiem. "Mēs malku ražojam no baļķiem, kurus atved mežizstrāde. Pieaug kokmateriāla cena arī no uzņēmuma Latvijas Valsts meži atvestajiem baļķiem. Tas nozīmē, ka cena automātiski pieaug visiem produktiem, kurus tālāk no tiem baļķiem ražo," uzsver uzņēmumā. Savukārt granulu cenu kāpumu uzņēmumā skaidro pavisam vienkārši: "Granulu ražotāji paši uztur to burbuli – "granulu nebūs, viss slikti!", tāpēc arī cena kāpj. Domājam gan, ka pēc mēneša tā cena atkal būs lejā." 

Uzņēmumā arī ir pārliecība, ka malka, kas ir bāzes kurināmais gadu simtiem, nekur nepazudīs: "Mēs ar malku aizvien barojam tādas lielas un pārtikušas valstis kā Dāniju, Vāciju, Zviedriju, Itāliju, kurās joprojām ir liels malkas patēriņš. 

Pieprasījums pašlaik ir tik liels, ka piegāde iespējama vien nedēļas laikā, tāpēc neatsverama būtu malkas rezervju veidošana. Nedod dievs, dzīvot tikai uz granulām, tad jau gāzes apkure būs lētāka!"

SIA Aizkraukles siltums kurināmo iepērk publiskajā iepirkumā, taču cenu situācija pēdējā laikā ir ļoti saspringta – būtiski pieaugusi šķeldas cena, granulas kļuvušas tik dārgas, ka atsevišķos objektos, kuros tās tika izmantotas, izdevīgāk bijis kurināt ar dabasgāzi, jo uzņēmumam savlaikus izdevies fiksēt patīkamu gāzes cenu. Līdzīga situācija bijusi arī ar malkas iepirkumu. Viens iepirkums pat atstāts bez rezultāta, jo pretendentu piedāvātā cena bijusi neadekvāta – aptuveni 56 eiro par kubikmetru, salīdzinot ar 40–42 eiro iepriekšējā gadā. Kā galvenais sadārdzinājuma iemesls minēta degvielas cenu kāpuma ietekme uz visu piegādes ķēdi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Agro Tops.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".