9.4 °C
Lai ziemā mājās būtu silti, pirms apkures sezonas svarīgi parūpēties ne tikai par dūmeni un apkures ierīci, bet arī par apkures sistēmu kopumā. Konsultē SIA "Ūdens risinājumi" vadītājs, darbu organizators MATĪSS JUHNEVIČS.
Pirms pievieno apkuri
Apkures sistēmu un radiatoru apsekošanu un skalošanu vislabāk veikt vasarā vai uzreiz pēc apkures sezonas. Tas ļauj laikus novērst apkopes laikā atklātos defektus. Atliekot darbus līdz rudenim, remonts meistaru noslodzes dēļ uzreiz var nebūt iespējams. Privātmājas apkures sistēmas skalošana atkarībā no tās platības un risinājumiem vidēji ilgst 1–3 dienas. Ir gadījumi, kad darbus izdodas paveikt nedēļas laikā. Skalošanas laikā apkure jāatvieno pilnībā vai daļēji.
Īsi pirms apkures sezonas sākuma jāpārbauda spiediens sistēmā un tā jāatgaiso, pārliecinoties, ka tajā nav gaisa. Tas palīdz mazināt korozijas risku. Pārbaude jāveic arī tad, ja apkures ierīce darbojas nevainojami. Lai spiedienu noteiktu precīzi, jāpārliecinās, ka manometrs darbojas pareizi. Ja sistēmu pienācīgi neapkopj, manometrs var nosprostoties, un tā rādījums var nemainīties.
Sistēmā pirms cirkulācijas sūkņa jābūt uzstādītam smalko daļiņu filtram jeb tautā dēvētam dubļu ķērājam. Pirms apkures sezonas filtru pārbauda un iztīra. Sistēmas darbību pirms un pēc skalošanas var pārbaudīt arī ar termokameru.
Efektīvu apkures sistēmas darbību nodrošina periodiska apkope, ko veic sertificēti meistari. Tas īpaši svarīgi siltumsūkņiem un gāzes apkures katliem. Apkopes laikā meistars izvērtēs, vai sistēmai nepieciešama skalošana. Cietā kurināmā (malkas, granulu) apkures ierīcēm nogulsnes kaitē mazāk. Apkopes veic tik bieži, cik to paredz ierīces ražotājs vai uzstādītājs, visbiežāk – reizi gadā. Var būt sistēmas, kurām skalošana jāuztic vienam uzņēmumam, bet apkures ierīces apkope citam.
Skalošanu ērti veikt privātmājās un dzīvokļos ar autonomo jeb lokālo apkures sistēmu. Daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļi pievienoti kopējai centrālajai apkures sistēmai, efektīvi izskalot tikai viena dzīvokļa radiatorus nav iespējams – jāskalo visa sistēma, arī guļvadi un stāvvadi. Ja stāvvadi ir karsti, bet radiatori nesasilst, viens no iemesliem var būt nogulsnes radiatoros. Tomēr, ja sistēmā ir liels nogulšņu daudzums, tikai radiatoru noņemšana un skalošana var nebūt efektīva. Par daudzdzīvokļu mājas apkures sistēmas skalošanu un pārbaudes biežumu jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Vienkāršāka ir skalošana jaunajos projektos, kur katram dzīvoklim izveidots atsevišķs atzarojums.
Pārbūvējot vai ierīkojot jaunu apkures sistēmu, jāpadomā arī par tās turpmāko skalošanu – pareizās vietās jāizvieto ventiļi un jāparedz demontējami cauruļu posmi. Apkope jāparedz arī akumulācijas tvertnēm – savienojumiem jābūt skrūvējamiem, bet tvertnei vēlama revīzijas lūka. Tikai caur savienojumiem tvertni nevar pilnībā izmazgāt, un tās tehnisko stāvokli no iekšpuses nevar novērtēt.
Ne vienmēr jāskalo
Par nepieciešamību skalot apkures sistēmu un radiatorus var liecināt palielināts enerģijas patēriņš, netīrs melnas nokrāsas ūdens, kas iztek no radiatora atgaisošanas laikā, kā arī ļoti nosprostots filtrs pirms cirkulācijas sūkņa. Šīs pazīmes var liecināt, ka sistēmā ir nogulsnes. Tomēr tumšs ūdens uzreiz nenozīmē, ka sistēma jāskalo. Ūdens var iekrāsoties tumšāks – iedzeltens, brūns vai melns, korodējot tērauda vai čuguna radiatoriem, savienojumiem un caurulēm. Dzidram ūdenim jābūt sistēmās, kurās nav tērauda/čuguna elementu.
Silto grīdu siltumnesēju iespējams pārbaudīt kolektoru plūsmas mērītājos. Ja ūdens caurspīdīgajā korpusā ir tumšs, sistēmā ir nogulsnes un nepieciešama skalošana vai siltumnesēja nomaiņa. Krāsu mainīs arī glikola bāzes siltumnesējs. Jāpārbauda arī automātiskie atgaisotāji (ja ierīkoti). Bojātus vai iesērējušus atgaisotājus nomaina (orientējošā cena 5–15 EUR).
Pašu spēkiem skalošanu var veikt vecākās un vienkāršas uzbūves cietā kurināmā apkures sistēmās ar radiatoriem un liela diametra caurulēm, piemēram, čuguna sistēmās. Var atvienot apkures katla turpgaitas un atpakaļgaitas caurules un tās skalot ar spēcīgu ūdens strūklu, netīro ūdeni novadot kanalizācijā. Skalo, līdz ūdens ir daudzmaz dzidrs. Pēc tam var skalot pretējā virzienā. Nogulsnes sistēmā var atbrīvot arī ar saspiesta gaisa strūklu. Šādā veidā sistēmu iespējams iztīrīt tikai daļēji, taču apkures sistēmas darbība var uzlaboties. Moderno apkures sistēmu skalošana jāuztic speciālistiem.
Ūdeni sistēmā maina tikai tad, kad tas nepieciešams. Pārāk bieža sistēmas iztukšošana pakļauj elementus gaisa iedarbībai, rosinot koroziju. Pēc iztukšošanas sistēma iespējami ātrāk jāuzpilda ar ūdeni.
Ja apkures sezonas laikā auksts ir tikai viens radiators, vispirms tas jāatgaiso. Ja radiators aprīkots ar termogalvu, to noskrūvē, lai pārbaudītu adatas vārstu. Iespiežot adatu, tai jāatlec atpakaļ sākuma pozīcijā – tādējādi tiek atjaunota cirkulācija radiatorā. Laika gaitā adata var iestrēgt, īpaši, ja temperatūra termogalvā netiek mainīta. Ja pēc šīm darbībām radiators nekļūst siltāks, tas var liecināt par lielu nogulšņu daudzumu sistēmā.
Apkopju biežums atšķiras
Biežāka apkope nepieciešama apkures sistēmām ar nesasalstošu etilēnglikola vai propilēnglikola siltumnesēju, ko pārsvarā izmanto monobloka siltumsūkņu sistēmās (gaiss–ūdens). Šiem siltumnesējiem ir ierobežots kalpošanas laiks. Atkarībā no sastāva un koncentrācijas ražotāji norāda 7–10 gadu kalpošanas laiku, taču dažādos lietošanas apstākļos tas var atšķirties. To ietekmē gaisa klātbūtne sistēmā, siltumnesēja un sistēmas materiālu saderība, temperatūra, kā arī sildīšanas/dzesēšanas funkcijas izmantošana. Praksē visbiežāk siltumnesējs jāmaina ik pēc pieciem gadiem. Svarīgi ievērot, ka lietošanai gatavus glikola bāzes siltumnesējus nedrīkst sajaukt ar ūdeni. Ar destilētu ūdeni drīkst sajaukt tikai koncentrētus siltumnesējus.
Glikola bāzes siltumnesēju drīkst iepildīt tikai tīrā apkures sistēmā bez nogulsnēm.
Laika gaitā glikola bāzes siltumnesējam mainās īpašības, piemēram, blīvums un sasalšanas punkts, bet piedevas var atdalīties no šķidruma. Tās veido biezu, dubļiem vai atsevišķos gadījumos plastilīnam līdzīgu masu, kas var nosprostot siltummaini vai tievākas caurules. Mainās arī šķidruma pH līmenis, un tas var kļūt skābs, veicinot sistēmas iekšējo virsmu koroziju. Tādēļ siltumnesēju ieteicams pārbaudīt katru gadu.
Arvien vairāk saimnieku glikola vietā sistēmā pilda demineralizētu jeb destilētu ūdeni, sistēmu papildus aprīkojot ar drošības vārstiem, kas automātiski iztukšo ūdeni, tiklīdz tas sasniedz pārāk zemu temperatūru (aptuveni 5 °C). Šādu sistēmu vieglāk un ekonomiskāk uzturēt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
Lai ziemā mājās būtu silti, pirms apkures sezonas svarīgi parūpēties ne tikai par dūmeni un apkures ierīci, bet arī par apkures sistēmu kopumā. Konsultē SIA "Ūdens risinājumi" vadītājs, darbu organizators MATĪSS JUHNEVIČS.
Pirms pievieno apkuri
Apkures sistēmu un radiatoru apsekošanu un skalošanu vislabāk veikt vasarā vai uzreiz pēc apkures sezonas. Tas ļauj laikus novērst apkopes laikā atklātos defektus. Atliekot darbus līdz rudenim, remonts meistaru noslodzes dēļ uzreiz var nebūt iespējams. Privātmājas apkures sistēmas skalošana atkarībā no tās platības un risinājumiem vidēji ilgst 1–3 dienas. Ir gadījumi, kad darbus izdodas paveikt nedēļas laikā. Skalošanas laikā apkure jāatvieno pilnībā vai daļēji.
Īsi pirms apkures sezonas sākuma jāpārbauda spiediens sistēmā un tā jāatgaiso, pārliecinoties, ka tajā nav gaisa. Tas palīdz mazināt korozijas risku. Pārbaude jāveic arī tad, ja apkures ierīce darbojas nevainojami. Lai spiedienu noteiktu precīzi, jāpārliecinās, ka manometrs darbojas pareizi. Ja sistēmu pienācīgi neapkopj, manometrs var nosprostoties, un tā rādījums var nemainīties.
Sistēmā pirms cirkulācijas sūkņa jābūt uzstādītam smalko daļiņu filtram jeb tautā dēvētam dubļu ķērājam. Pirms apkures sezonas filtru pārbauda un iztīra. Sistēmas darbību pirms un pēc skalošanas var pārbaudīt arī ar termokameru.
Efektīvu apkures sistēmas darbību nodrošina periodiska apkope, ko veic sertificēti meistari. Tas īpaši svarīgi siltumsūkņiem un gāzes apkures katliem. Apkopes laikā meistars izvērtēs, vai sistēmai nepieciešama skalošana. Cietā kurināmā (malkas, granulu) apkures ierīcēm nogulsnes kaitē mazāk. Apkopes veic tik bieži, cik to paredz ierīces ražotājs vai uzstādītājs, visbiežāk – reizi gadā. Var būt sistēmas, kurām skalošana jāuztic vienam uzņēmumam, bet apkures ierīces apkope citam.
Skalošanu ērti veikt privātmājās un dzīvokļos ar autonomo jeb lokālo apkures sistēmu. Daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļi pievienoti kopējai centrālajai apkures sistēmai, efektīvi izskalot tikai viena dzīvokļa radiatorus nav iespējams – jāskalo visa sistēma, arī guļvadi un stāvvadi. Ja stāvvadi ir karsti, bet radiatori nesasilst, viens no iemesliem var būt nogulsnes radiatoros. Tomēr, ja sistēmā ir liels nogulšņu daudzums, tikai radiatoru noņemšana un skalošana var nebūt efektīva. Par daudzdzīvokļu mājas apkures sistēmas skalošanu un pārbaudes biežumu jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Vienkāršāka ir skalošana jaunajos projektos, kur katram dzīvoklim izveidots atsevišķs atzarojums.
Pārbūvējot vai ierīkojot jaunu apkures sistēmu, jāpadomā arī par tās turpmāko skalošanu – pareizās vietās jāizvieto ventiļi un jāparedz demontējami cauruļu posmi. Apkope jāparedz arī akumulācijas tvertnēm – savienojumiem jābūt skrūvējamiem, bet tvertnei vēlama revīzijas lūka. Tikai caur savienojumiem tvertni nevar pilnībā izmazgāt, un tās tehnisko stāvokli no iekšpuses nevar novērtēt.
Ne vienmēr jāskalo
Par nepieciešamību skalot apkures sistēmu un radiatorus var liecināt palielināts enerģijas patēriņš, netīrs melnas nokrāsas ūdens, kas iztek no radiatora atgaisošanas laikā, kā arī ļoti nosprostots filtrs pirms cirkulācijas sūkņa. Šīs pazīmes var liecināt, ka sistēmā ir nogulsnes. Tomēr tumšs ūdens uzreiz nenozīmē, ka sistēma jāskalo. Ūdens var iekrāsoties tumšāks – iedzeltens, brūns vai melns, korodējot tērauda vai čuguna radiatoriem, savienojumiem un caurulēm. Dzidram ūdenim jābūt sistēmās, kurās nav tērauda/čuguna elementu.
Silto grīdu siltumnesēju iespējams pārbaudīt kolektoru plūsmas mērītājos. Ja ūdens caurspīdīgajā korpusā ir tumšs, sistēmā ir nogulsnes un nepieciešama skalošana vai siltumnesēja nomaiņa. Krāsu mainīs arī glikola bāzes siltumnesējs. Jāpārbauda arī automātiskie atgaisotāji (ja ierīkoti). Bojātus vai iesērējušus atgaisotājus nomaina (orientējošā cena 5–15 EUR).
Pašu spēkiem skalošanu var veikt vecākās un vienkāršas uzbūves cietā kurināmā apkures sistēmās ar radiatoriem un liela diametra caurulēm, piemēram, čuguna sistēmās. Var atvienot apkures katla turpgaitas un atpakaļgaitas caurules un tās skalot ar spēcīgu ūdens strūklu, netīro ūdeni novadot kanalizācijā. Skalo, līdz ūdens ir daudzmaz dzidrs. Pēc tam var skalot pretējā virzienā. Nogulsnes sistēmā var atbrīvot arī ar saspiesta gaisa strūklu. Šādā veidā sistēmu iespējams iztīrīt tikai daļēji, taču apkures sistēmas darbība var uzlaboties. Moderno apkures sistēmu skalošana jāuztic speciālistiem.
Ūdeni sistēmā maina tikai tad, kad tas nepieciešams. Pārāk bieža sistēmas iztukšošana pakļauj elementus gaisa iedarbībai, rosinot koroziju. Pēc iztukšošanas sistēma iespējami ātrāk jāuzpilda ar ūdeni.
Ja apkures sezonas laikā auksts ir tikai viens radiators, vispirms tas jāatgaiso. Ja radiators aprīkots ar termogalvu, to noskrūvē, lai pārbaudītu adatas vārstu. Iespiežot adatu, tai jāatlec atpakaļ sākuma pozīcijā – tādējādi tiek atjaunota cirkulācija radiatorā. Laika gaitā adata var iestrēgt, īpaši, ja temperatūra termogalvā netiek mainīta. Ja pēc šīm darbībām radiators nekļūst siltāks, tas var liecināt par lielu nogulšņu daudzumu sistēmā.
Apkopju biežums atšķiras
Biežāka apkope nepieciešama apkures sistēmām ar nesasalstošu etilēnglikola vai propilēnglikola siltumnesēju, ko pārsvarā izmanto monobloka siltumsūkņu sistēmās (gaiss–ūdens). Šiem siltumnesējiem ir ierobežots kalpošanas laiks. Atkarībā no sastāva un koncentrācijas ražotāji norāda 7–10 gadu kalpošanas laiku, taču dažādos lietošanas apstākļos tas var atšķirties. To ietekmē gaisa klātbūtne sistēmā, siltumnesēja un sistēmas materiālu saderība, temperatūra, kā arī sildīšanas/dzesēšanas funkcijas izmantošana. Praksē visbiežāk siltumnesējs jāmaina ik pēc pieciem gadiem. Svarīgi ievērot, ka lietošanai gatavus glikola bāzes siltumnesējus nedrīkst sajaukt ar ūdeni. Ar destilētu ūdeni drīkst sajaukt tikai koncentrētus siltumnesējus.
Glikola bāzes siltumnesēju drīkst iepildīt tikai tīrā apkures sistēmā bez nogulsnēm.
Laika gaitā glikola bāzes siltumnesējam mainās īpašības, piemēram, blīvums un sasalšanas punkts, bet piedevas var atdalīties no šķidruma. Tās veido biezu, dubļiem vai atsevišķos gadījumos plastilīnam līdzīgu masu, kas var nosprostot siltummaini vai tievākas caurules. Mainās arī šķidruma pH līmenis, un tas var kļūt skābs, veicinot sistēmas iekšējo virsmu koroziju. Tādēļ siltumnesēju ieteicams pārbaudīt katru gadu.
Arvien vairāk saimnieku glikola vietā sistēmā pilda demineralizētu jeb destilētu ūdeni, sistēmu papildus aprīkojot ar drošības vārstiem, kas automātiski iztukšo ūdeni, tiklīdz tas sasniedz pārāk zemu temperatūru (aptuveni 5 °C). Šādu sistēmu vieglāk un ekonomiskāk uzturēt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
![Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261007_KZ-011.jpg.jpeg "Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.")
