Atklāti runājot, es nemaz tik ļoti nevēlētos šobrīd iekāpt Andra Kulberga kurpēs. Jā, protams, milzīga uzvara vēlēšanās un milzīgs tautas uzticības kredīts. Taču otra šī uzticības kredīta puse ir milzīgas gaidas un cerības uz pārmaiņām, lai beidzot pārtrauktu pusotru desmitu gadu ilgušo varas mazspēju un ļenganumu. Lai veiktu jebkādas pārmaiņas valstī, nepieciešamas divas lietas – plāns, ko tad īsti darīt, un apņēmība to darīt pat tad, ja tas kaitētu konkrētā politiskā spēka popularitātei. Un manī nu nemaz nav pārliecības, ka piepildīt vēlētāju cerības būs viegli. Drīzāk gan otrādi.