9.8 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džereds Kušners sarunās ar Ukrainas delegāciju piedraudēja pārtraukt izlūkošanas datu piegādi Ukrainai, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz avotiem, vēstīja tīmekļa izdevums "Axios".
Kāda Ukrainas amatpersona izdevumam teica, ka piektdien Maiami notikušajās astoņas stundas ilgajās sarunās Vitkofs un Kušners draudēja, ka Tramps varētu pārtraukt Ukrainas piekļuvi ASV izlūkdienestu datiem, ja Ukraina turpinās ignorēt viņa lūgumus neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Savukārt kāda ASV amatpersona noliedza tādus draudus un norādīja, ka Vitkofs un Kušners ukraiņiem esot teikuši, ka ASV ir uzticams partneris, kas nodrošina munīciju un izlūkošanas datus. Tāpēc Ukrainai nevajadzētu veikt pasākumus, kas kaitē ASV patērētājiem, paziņoja Vitkofs un Kušners.
"Uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām kaitē Krievijai, bet tie kaitē arī Amerikas Savienotajām Valstīm," sacīja ASV amatpersona.
Kā liecina "Axios" rīcībā esošā informācija, Tramps nolēma panākt vienošanos ar Krieviju par dīzeļdegvielu pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ignorēja sešus ASV lūgumus pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Zelenskis ierosināja pārtraukt uzbrukumus ar nosacījumu, ka Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām, taču Tramps šo ideju noraidīja.
ASV amatpersona sarunā ar "Axios" norādīja, ka Tramps neuzskata Ukrainas triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām par līdzvērtīgiem Krievijas triecieniem Ukrainas elektrotīklam.
Kā izdevumam sacīja ASV amatpersona, sarunas galvenokārt bija vērstas uz to, lai pabeigtu izstrādāt drošības garantijas, ko ASV, Eiropa un NATO sniegs Ukrainai kā daļu no vienošanās par kara izbeigšanu.
Tika izvirzīti arī jauni priekšlikumi teritoriāliem risinājumiem.
Vitkofs un Kušners iepazīstināja ar pēckara pakotni Ukrainai, kas ietver finansējumu Ukrainas armijas atjaunošanai, kā arī idejas kara izraisītā budžeta deficīta risināšanai.
Dalībnieki apsprieda arī Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ceļvedi un Ukrainas attiecības ar NATO pēc kara.
Vitkofs un Kušners arī izvirzīja iespēju izveidot pēckara drošības struktūru Eiropai un Krievijai, kas būtu pieņemama abām pusēm.
"Vitkofs un Kušners informēja ukraiņus un eiropiešus par potenciālajiem enerģētikas līgumiem ar Krieviju, kas, pēc ASV cerībām, samazinās enerģijas cenas un mudinās Krieviju piekāpties miera sarunās," sacīja ASV amatpersona.
Vienlaikus amatpersona norādīja, ka ASV uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir atvērts sarunām par kara izbeigšanu.
"Putins spēcīgi sit [Ukrainu], bet mēs domājam, ka viņš ir atvērts diskusijām par kara izbeigšanu. Mēs vēlamies strādāt pie jauna priekšlikuma, kas būs pietiekami labs, lai piespiestu viņu apstāties," viņš teica.
Jau vēstīts, ka Tramps piektdien paziņoja, ka ir nodrošinājis Putina piekrišanu laist vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas ASV un globālajos tirgos, un solīja, ka tas palīdzēs ierobežot enerģijas cenu kāpumu kara pret Irānu laikā.
ASV sankciju pagaidu atcelšana šogad, lai atļautu Krievijas naftas pārdošanu, ir raisījusi bažas, jo tas var sarežģīt centienus panākt, lai Krievija zaudē naftas ieņēmumus, kas tai vajadzīgi karošanai Ukrainā.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Krievi uz Ukrainu raidījuši 160 lidrobotus
Naktī uz sestdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 160 uzbrukuma lidrobotus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
110 no bezpilota lidaparātiem bija reaktīvie lidroboti.
Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi 117 ienaidnieka lidrobotus, tajā skaitā 82 reaktīvos.
Konstatēti trāpījumi 14 apkaimēs. Vēl desmit apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 550 910
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 550 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 1420 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 406 (+4) tankus, 25 515 (+6) bruņutransportierus, 51 000 (+50) lielgabalus un mīnmetējus, 2201 (+2) daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1699 (+6) zenītartilērijas iekārtas, 443 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 2917 (+9) sauszemes bezpilota sistēmas, 555 926 (+1591) bezpilota lidaparātus, 5126 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 160 946 (+534) automobiļus un autocisternas, kā arī 4812 (+2) specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džereds Kušners sarunās ar Ukrainas delegāciju piedraudēja pārtraukt izlūkošanas datu piegādi Ukrainai, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz avotiem, vēstīja tīmekļa izdevums "Axios".
Kāda Ukrainas amatpersona izdevumam teica, ka piektdien Maiami notikušajās astoņas stundas ilgajās sarunās Vitkofs un Kušners draudēja, ka Tramps varētu pārtraukt Ukrainas piekļuvi ASV izlūkdienestu datiem, ja Ukraina turpinās ignorēt viņa lūgumus neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Savukārt kāda ASV amatpersona noliedza tādus draudus un norādīja, ka Vitkofs un Kušners ukraiņiem esot teikuši, ka ASV ir uzticams partneris, kas nodrošina munīciju un izlūkošanas datus. Tāpēc Ukrainai nevajadzētu veikt pasākumus, kas kaitē ASV patērētājiem, paziņoja Vitkofs un Kušners.
"Uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām kaitē Krievijai, bet tie kaitē arī Amerikas Savienotajām Valstīm," sacīja ASV amatpersona.
Kā liecina "Axios" rīcībā esošā informācija, Tramps nolēma panākt vienošanos ar Krieviju par dīzeļdegvielu pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ignorēja sešus ASV lūgumus pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Zelenskis ierosināja pārtraukt uzbrukumus ar nosacījumu, ka Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām, taču Tramps šo ideju noraidīja.
ASV amatpersona sarunā ar "Axios" norādīja, ka Tramps neuzskata Ukrainas triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām par līdzvērtīgiem Krievijas triecieniem Ukrainas elektrotīklam.
Kā izdevumam sacīja ASV amatpersona, sarunas galvenokārt bija vērstas uz to, lai pabeigtu izstrādāt drošības garantijas, ko ASV, Eiropa un NATO sniegs Ukrainai kā daļu no vienošanās par kara izbeigšanu.
Tika izvirzīti arī jauni priekšlikumi teritoriāliem risinājumiem.
Vitkofs un Kušners iepazīstināja ar pēckara pakotni Ukrainai, kas ietver finansējumu Ukrainas armijas atjaunošanai, kā arī idejas kara izraisītā budžeta deficīta risināšanai.
Dalībnieki apsprieda arī Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ceļvedi un Ukrainas attiecības ar NATO pēc kara.
Vitkofs un Kušners arī izvirzīja iespēju izveidot pēckara drošības struktūru Eiropai un Krievijai, kas būtu pieņemama abām pusēm.
"Vitkofs un Kušners informēja ukraiņus un eiropiešus par potenciālajiem enerģētikas līgumiem ar Krieviju, kas, pēc ASV cerībām, samazinās enerģijas cenas un mudinās Krieviju piekāpties miera sarunās," sacīja ASV amatpersona.
Vienlaikus amatpersona norādīja, ka ASV uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir atvērts sarunām par kara izbeigšanu.
"Putins spēcīgi sit [Ukrainu], bet mēs domājam, ka viņš ir atvērts diskusijām par kara izbeigšanu. Mēs vēlamies strādāt pie jauna priekšlikuma, kas būs pietiekami labs, lai piespiestu viņu apstāties," viņš teica.
Jau vēstīts, ka Tramps piektdien paziņoja, ka ir nodrošinājis Putina piekrišanu laist vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas ASV un globālajos tirgos, un solīja, ka tas palīdzēs ierobežot enerģijas cenu kāpumu kara pret Irānu laikā.
ASV sankciju pagaidu atcelšana šogad, lai atļautu Krievijas naftas pārdošanu, ir raisījusi bažas, jo tas var sarežģīt centienus panākt, lai Krievija zaudē naftas ieņēmumus, kas tai vajadzīgi karošanai Ukrainā.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Krievi uz Ukrainu raidījuši 160 lidrobotus
Naktī uz sestdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 160 uzbrukuma lidrobotus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
110 no bezpilota lidaparātiem bija reaktīvie lidroboti.
Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi 117 ienaidnieka lidrobotus, tajā skaitā 82 reaktīvos.
Konstatēti trāpījumi 14 apkaimēs. Vēl desmit apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 550 910
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 550 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 1420 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 406 (+4) tankus, 25 515 (+6) bruņutransportierus, 51 000 (+50) lielgabalus un mīnmetējus, 2201 (+2) daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1699 (+6) zenītartilērijas iekārtas, 443 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 2917 (+9) sauszemes bezpilota sistēmas, 555 926 (+1591) bezpilota lidaparātus, 5126 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 160 946 (+534) automobiļus un autocisternas, kā arī 4812 (+2) specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261007_KZ-011.jpg.jpeg "Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.")
