Sabiedrības nostāju par Stambulas konvenciju varētu noskaidrot referendumā

Sabiedrības nostāju par Stambulas konvenciju varētu noskaidrot konsultatīvā referendumā, kura rezultāts nebūtu juridiski saistošs, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sarunā ar žurnālistiem sprieda Ministru prezidents un nākamais šī amata kandidāts Andris Kulbergs (AS).

Kulbergs informēja, ka "Apvienotais saraksts" (AS) ideju par konsultatīvo referendumu pārrunājis ar Valsts prezidentu. Viņa ieskatā Saeima šādā referendumā varētu uzdot sabiedrībai jautājumu, saņemt atbildi un, balstoties uz to, rīkoties.

Politiķis vērtēja, ka jautājums par Stambulas konvenciju izraisījis lielu rezonansi, tāpēc būtu piemērots šādai sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Konsultatīvos referendumos varētu uzdot arī citus jautājumus. Lai gan rezultāti nebūtu juridiski saistoši, tie sniegtu skaidru norādi politiskajiem spēkiem un nebūtu spekulāciju, uzskata Kulbergs.

Atbildot uz jautājumu, vai izstāšanās no Stambulas konvencijas atlikšana ir nosacījums jaunās valdības izveidei, Kulbergs to noliedza. Viņš uzsvēra, ka sabiedrība AS devusi mandātu pārmaiņām, nevis ideoloģisku un šķeļošu jautājumu risināšanai, tāpēc šādi jautājumi neesot AS dienaskārtībā.

"Vai mēs kādā brīdī nonākam pie konsultatīvas aptaujas vai referenduma, un ko darīt politiķiem pēc tam, tas ir atvērts jautājums,"

piebilda Rinkēvičs, vienlaikus norādot, ka konsultatīvas tautas aptaujas ieviešanai vispirms nepieciešamas izmaiņas likumos, kas prasītu laiku.

Prezidents piebilda, ka juristu vidū ir dažādi viedokļi par iespēju referendumam nodot starptautiskus līgumus. Strādājot ar šo jautājumu pērn, liela daļa juristu norādījuši uz iespēju referendumam nodot likumprojektu par konvencijas denonsēšanu, nevis pašu līgumu, bet citiem bijis pretējs viedoklis.

Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban neredz nevienu tādu argumentu, kāpēc Latvijai būtu jāsteidzas izstāties no Stambulas konvencijas, kļūstot par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas spērusi šādu soli.

Prezidents atgādināja, ka, nododot likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, viņš aicinājis jautājumu atstāt nākamajam parlamenta sasaukumam un apspriest priekšvēlēšanu debatēs. Politisko spēku nostājas bijušas dažādas — daļa atbalstījusi palikšanu konvencijā, daļa stingri iestājusies par izstāšanos, bet citi bijuši gatavi apsvērt dažādus variantus.

Viņaprāt, šis nav jautājums, kura risināšana būtu jāsasteidz. Rinkēvičs norādīja, ka jaunajai Saeimai un valdībai būs daudz akūti risināmu jautājumu. Konsultācijās ar lielāko daļu partiju viņš saklausījis gatavību nemazināt cilvēktiesību standartus un nevirzīt sabiedrību šķeļošus jautājumus.

Prezidents pauda, ka viņa izpratnē šis jautājums patlaban nebūtu cilājams. Viņš atbalstītu nostāju ļaut jaunajai Saeimai un Ministru kabinetam iestrādāties, pieļaujot, ka jautājums par konvenciju varētu atrisināties pats par sevi.

Rinkēvičs arī atgādināja, ka Saeima pieņēmusi lēmumu par īpaša likuma izstrādi, kurā būtu pārņemts pozitīvais no Stambulas konvencijas, taču valdība šo lēmumu joprojām nav izpildījusi.

Kā vēl vienu apspriestu iespēju prezidents minēja konvencijas saglabāšanu spēkā, vienlaikus sākot diskusijas ar Eiropas Padomes dalībvalstīm par interpretējamo normu precizēšanu. Viņš atzina, ka tas prasītu ilgu laiku, un uzsvēra, ka jautājums būtu risināms sabiedrību nešķeļošā veidā.

Kā ziņots, pērn rudenī tobrīd opozīcijā esošais AS kopā ar citiem politiskajiem spēkiem virzīja Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un Saeima to atbalstīja, taču iecere izraisīja plašus sabiedrības protestus. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs likumu neizsludināja un nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Saeima pēc būtības vienojās jautājuma galīgo izlemšanu uzticēt nākamajam parlamenta sasaukumam, kurā nu AS ir ieguvusi dominējošu lomu.

AS Ministru prezidenta amata kandidāts, pašreizējais premjers Andris Kulbergs, kuru Valsts prezidents vēlētos redzēt veidojam arī nākamo valdību, ir solījis savā darbā fokusēties uz valsts finanšu sakārtošanu, drošību un ekonomikas izaugsmi.