Ārējie nāves cēloņi Latvijā ik gadu prasa ap 1400 cilvēku dzīvību

Ārējie nāves cēloņi Latvijā ik gadu vidēji prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības, tai skaitā aptuveni 900 cilvēku no tiem darbspējas vecumā, liecina piektdien Demogrāfisko lietu padomes sēdē prezentētie Valsts kancelejas un Veselības ministrijas dati.

Kā informē LM pārstāvis Egils Zariņš, sēdē, kuru šodien vadīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts kancelejas un Veselības ministrijas pārstāvji prezentēja datus par ārējiem nāves cēloņiem, to ietekmi uz sabiedrību kopumā, valsts demogrāfisko attīstību un tautsaimniecību.

Ārējie nāves cēloņi rada 24% no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem līdz 64 gadu vecumam. Biežākie šādi nāves cēloņi ir transporta negadījumi, kritieni, noslīkšana, saindēšanās, vardarbība, nosalšana, ugunsgrēki un pašnāvības.

Pērn Latvijā reģistrētas 240 pašnāvības un 234 letāli kritienu gadījumi. Tāpat bijis 171 saindēšanās ar alkoholu un narkotikām gadījums, savukārt transporta negadījumos dzīvību zaudējis 121 cilvēks. Vēl 2025. gadā 92 cilvēki noslīkuši, 72 nosaluši un 34 nogalināti. No visiem minētajiem gadījumiem pērn 629 bijuši saistīti ar alkohola lietošanu, bet 102 gadījumos lietota psihoaktīva viela.

Lai mazinātu un novērstu ārējo nāves cēloņu izraisītos gadījumus, nepieciešama cieša sadarbība starp veselības, izglītības, satiksmes drošības, iekšlietu un sociālās jomas sektoriem. Eksperti norādījuši arī uz nepieciešamību pēc ilgtermiņa pieejas, kas apvienotu profilaksi, sabiedrības informēšanu un dažādu nozaru sadarbību.

LM norāda, ka sēdē pārrunāti arī izglītības jautājumi. Izglītības un zinātnes ministrija sniegusi prezentāciju par aktuālo situāciju saistībā ar izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu.

Līdztekus padome apspriedusi iespējas nodrošināt izglītības iestādēs bezmaksas ēdināšanu līdz 9. klasei, tostarp vērtējot iespējas turpmākai pakāpeniskai bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanai.

Identificēti arī vairāki jautājumi, par kuriem paredzēts diskutēt nākamajās Demogrāfisko lietu padomes sēdēs. Plānots diskutēt par mentālo veselību, sevišķi bērnu un pusaudžu, kā arī bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts jeb "BAASIK". Turpmāk paredzēts apspriest arī atbalsta personāla nodrošināšanu skolās, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstību un turpmāku alkohola tirdzniecības ierobežošanu.

Demogrāfisko lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kas izveidota, lai veicinātu vienotu valsts demogrāfisko politiku un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Padome izvērtē un koordinē valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kā arī informē plašsaziņas līdzekļus par demogrāfiskās politikas jautājumiem.