Kā nejaukt "apelsīnus ar kotletēm" VKKF katlā

Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) jāatrod kompromiss, lai finansējuma atteikumu skaidrojumi kļūtu saprotamāki un fonds nepārvērstos par "atbilžu mašīnu", aģentūrai LETA sacījis VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits.

Komentējot kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājumu izvērstāk pamatot finansējuma atteikumus, Ernštreits atzinis, ka šāds aicinājums ir saprotams, jo pašreizējie atteikumu formulējumi lielākoties balstīti formālajos vērtēšanas kritērijos. Norādītie iemesli būtībā ir konkursa nolikuma punkti, un šādi formulējumi ir samērā sausi.

Viņš skaidroja, ka fondā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, kā atteikumu iemeslus labāk izskaidrot projektu iesniedzējiem. Viens no apspriestajiem pārmaiņu virzieniem ir padarīt projektu izvērtēšanas sistēmu caurskatāmāku. Apspriesta gan vērtēšanas procesa maiņa, gan vērtējuma rezultātu fiksēšana, lai varētu sniegt labāku atgriezenisko saiti.

Šajās diskusijās vērtēta arī punktu sistēmas ieviešana, taču projektu dažādība neļaujot izmantot pilnībā standartizētu pieeju. Pieteikums var būt vājāk sagatavots, bet projekta tēma vai nozīme ir svarīga. Tādēļ tas var būt atbalstāms tāpat kā ļoti spēcīgi projekti citās nozarēs. Vērtējot tikai to, cik kvalitatīvi projekti uzrakstīti, fonds riskētu neizpildīt likuma prasību nodrošināt vienmērīgu un līdzsvarotu atbalstu kultūrai.

Vienlaikus notiek diskusijas un testi par tādu punktu sistēmu, kas palīdzētu identificēt projektus, kuri ir zem kvalitātes sliekšņa. Ernštreita ieskatā tas ļautu iesniedzējiem skaidrāk norādīt, kuri kvalitātes aspekti jāuzlabo, pirms projekts var pretendēt uz atbalstu. Kā piemēru viņš minēja, ka iesniegto projektu budžeta pozīciju kopsumma nesakrīt ar projekta pieteikumā norādīto summu.

VKKF padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka katru projektu izvērtē nozares ekspertu komisija. VKKF likums nosaka, ka šādas komisijas sastāvā ir septiņi atšķirīgi attiecīgās kultūras nozares speciālisti. Ernštreita ieskatā pašreizējā sistēma ir kārtībā tādā ziņā, ka vērtējums par projekta atbalstīšanu un finansējuma apmēru veidojas šo ekspertu diskusijā un kopīgi pieņemtā lēmumā. Viņaprāt, šādi veidots vērtējums ir objektīvs.

Vienlaikus VKKF ekspertiem, pēc Ernštreita domām, jāņem vērā daudz vairāk mainīgo nekā jebkurā citā projektu konkursā.

VKKF padomes priekšsēdētājs kā otru problēmu minēja ierobežoto finansējumu – nākamajā gadā fonda finansējumu plānots iesaldēt.

Viņaprāt, šajā ziņā VKKF konkursi atšķiras no pētniecības un citiem projektu konkursiem, kuros ir skaidri zināma atbalsta summa un konkurē līdzvērtīgi pieteicēji un pēc vienādiem principiem veidoti projekti. Ernštreits minēja fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu, kurā visi iesniedzēji ir zinātniskās institūcijas. Pēc viņa paustā, visiem projektiem ir skaidri noteikts pieejamais atbalsts, atbalsta likme un parametri ir līdzīgi, bet darbības metode ir pētniecība. Turpretī VKKF konkursā, tēlaini izsakoties, "vienā katlā jāvērtē apelsīni kopā ar kotletēm un rabarberu ķīseli", un ekspertiem jācenšas nodrošināt dažādības pārstāvību un vienlaikus finansiāli sabalansēt atbalstu.

Vēl viens iepriekš diskutēts virziens ir palielināt atbalstītajiem projektiem piešķirtā finansējuma īpatsvaru pret pieprasīto summu. Ernštreits to vērtēja kā labu risinājumu, kura izmantošanu tomēr ierobežo pieejamie līdzekļi.

Pēc viņa paustā, VKKF patlaban ir spēkā iekšējais noteikums, ka atbalsta intensitātei jābūt vismaz 50% apmērā. Ja tā ir zemāka, tiek sniegts atsevišķs skaidrojums. Kā trešo virzienu VKKF padomes priekšsēdētājs nosauca plašāk parādīt atbalstītos projektus, to ietekmi un fonda ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. Sabiedrība priecājas par gala rezultātu – "Oskaru" vai citām starptautiskām balvām –, bet ne vienmēr pamana, ar ko tas sācies.

Ernštreits šo jautājumu saistīja arī ar plašāku diskusiju par valsts finansējumu nevalstiskajam sektoram. Viņš uzsvēra, ka kultūrā nevalstiskajām organizācijām ir liela loma un gandrīz puse fonda atbalsta tiek piešķirta dažādām biedrībām un nodibinājumiem. Tie darbojas visā Latvijā – no ciemu biedrībām un organizācijām reģionos līdz radošo personu apvienībām –, tādēļ svarīga ir saruna par to, kurām organizācijām finansējums tiek piešķirts, cik liels tas ir un cik pārskatāms ir šis process. Bez šīm organizācijām kultūras joma būtu ievērojami nabadzīgāka.

Runājot par atteikumu skaidrojuma sagatavošanu, Ernštreits norādīja uz lielo pieteikumu skaitu. Regulārajos konkursos ir vairāk nekā simt projektu pieteikumu katrā no deviņām nozarēm, un nereti to skaits sasniedz divsimt. Kopumā vienā regulārajā projektu konkursā komisijām jāizvērtē teju tūkstoš projektu, bet gada laikā – vairāk nekā četri tūkstoši. Ja par katru projektu mēģinātu sagatavot detalizētu atbildi, izskaidrojot tā apspriešanā notikušās diskusijas vai sniedzot konkrētus ieteikumus, būtu vajadzīga vairākkārt lielāka administratīvā kapacitāte nekā patlaban.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis VKKF stratēģiskajā sēdē ir rosinājis pārskatīt projektu kvalitatīvās vērtēšanas kritērijus un skaidrāk pamatot finansējuma atteikumus. Viņš uzsvēra, ka atteikums "mazāk aktuāli" bez izvērstāka skaidrojuma turpmāk nebūtu pieļaujams.