13.7 °C
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) rosina izvērtēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma AS "LatRailNet" likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), informēja Valsts kancelejā.
"LatRailNet" joprojām nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tādējādi premjers sagaida, ka šie apsvērumi jāpamato ar pārbaudāmiem aprēķiniem par izvēlētā risinājuma efektivitāti un skaidri nosauktiem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams valdības vai Eiropas Savienības (ES) lēmums.
Kulbergs norāda, ka valdības mērķis ir skaidri definēts — apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. "Juridiskie riski ir jāizvērtē, taču ar šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek. No "LatRailNet" sagaidu konkrētu piedāvājumu uzņēmuma kompetences ietvaros, ko var izdarīt, kādā termiņā un ar kādu rezultātu. Ja ar infrastruktūras maksu politisko mērķi sasniegt nevar, tas skaidri jāpasaka un jāpamato, lai valdība var lemt par citiem instrumentiem," viņš min.
Tāpat Ministru prezidents norāda, ka jāpārskata infrastruktūras maksas noteikšanas institucionālais modelis, izvērtējot, vai atsevišķa struktūra LDz koncernā nodrošina nepieciešamo neatkarību un efektivitāti.
Saeima 17. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paātrina infrastruktūras maksas pārskatīšanu un ieviešanu. Uzņēmums "LatRailNet" tika aicināts izvērtēt iespēju paaugstināt maksu līdz trīskāršam līdzšinējās maksas apmēram.
Kulbergs atzīmē, ka uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevar sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums, tostarp nepieciešamības gadījumā jāvirza grozījumi likumos un jāsagatavo nacionālās sankcijas.
Ministru prezidents uzsver, ka ierobežojumi ir jāsaskaņo Baltijas valstu un ES līmenī, lai agresorvalstu kravas nevarētu tos apiet, pārorientējoties uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām.
Kulbergs norāda, ka
Igaunijas valdības lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu ir nozīmīgs solis kopīgā Baltijas drošības politikā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas, Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju līdz šim bijis gandrīz neesošs. Tādēļ aizliegumam galvenokārt ir preventīvs mērķis, kas ir nepieļaut jauna Krievijas graudu eksporta maršruta izveidošanos.
Ministru prezidents šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu nākamnedēļ Briselē. Latvijas mērķis ir panākt koordinētu, tiesiski noturīgu un praksē efektīvu risinājumu.
Kulbergs uzdevis ārlietu, tieslietu un satiksmes ministriem izvērtēt Igaunijas risinājuma piemērošanu Latvijā, tostarp ietekmi uz tautsaimniecību un iespējamos starptautisko tiesvedību riskus.
Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) uzdots sagatavot likumprojektu par "LatRailNet" likvidāciju un tā funkciju nodošanu SPRK. Priekšlikumā jāizvērtē funkciju pārņemšanas tiesiskie un praktiskie nosacījumi, nodrošinot atbilstību ES prasībām un infrastruktūras maksas noteikšanas nepārtrauktību. Kozlovskim jāizvērtē arī Polijas pieeja Krievijas graudu tranzīta ierobežošanai, tostarp tranzīta un importa nošķiršana dažādos kravu pārkraušanas un uzglabāšanas apstākļos. Izvērtējumā jānosaka, vai un kā šādu pieeju iespējams tiesiski piemērot Latvijā.
Ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) nedēļas laikā jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikums par tranzīta aizliegumu, par pamatu ņemot Igaunijas pieeju, un tā ietekmes uz budžeta ieņēmumiem novērtējums. Kopā ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (AS) jāsagatavo nacionālo sankciju pakete Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta aizliegšanai, izvērtējot tās finanšu ietekmi un atbilstību ES tiesībām. Savukārt zemkopības ministram Uldim Augulim (ZZS) nākamnedēļ jāziņo par graudu paraugu ņemšanas gaitu un sadarbības ar Ukrainu rezultātiem.
Kulbergs medijiem 6. oktobrī norādīja, ka
"LatRailNet" nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, bet paaugstinājusi to par 24%.
Valdība, virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, aicināja "LatRailNet" izvērtēt iespēju Krievijas graudaugu kravu tranzītam noteikt dzelzceļa infrastruktūras maksu 300% apmērā no līdzšinējās maksas. Tomēr, kā atzina Kulbergs, tas joprojām nav noticis.
Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) rosina izvērtēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma AS "LatRailNet" likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), informēja Valsts kancelejā.
"LatRailNet" joprojām nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tādējādi premjers sagaida, ka šie apsvērumi jāpamato ar pārbaudāmiem aprēķiniem par izvēlētā risinājuma efektivitāti un skaidri nosauktiem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams valdības vai Eiropas Savienības (ES) lēmums.
Kulbergs norāda, ka valdības mērķis ir skaidri definēts — apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. "Juridiskie riski ir jāizvērtē, taču ar šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek. No "LatRailNet" sagaidu konkrētu piedāvājumu uzņēmuma kompetences ietvaros, ko var izdarīt, kādā termiņā un ar kādu rezultātu. Ja ar infrastruktūras maksu politisko mērķi sasniegt nevar, tas skaidri jāpasaka un jāpamato, lai valdība var lemt par citiem instrumentiem," viņš min.
Tāpat Ministru prezidents norāda, ka jāpārskata infrastruktūras maksas noteikšanas institucionālais modelis, izvērtējot, vai atsevišķa struktūra LDz koncernā nodrošina nepieciešamo neatkarību un efektivitāti.
Saeima 17. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paātrina infrastruktūras maksas pārskatīšanu un ieviešanu. Uzņēmums "LatRailNet" tika aicināts izvērtēt iespēju paaugstināt maksu līdz trīskāršam līdzšinējās maksas apmēram.
Kulbergs atzīmē, ka uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevar sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums, tostarp nepieciešamības gadījumā jāvirza grozījumi likumos un jāsagatavo nacionālās sankcijas.
Ministru prezidents uzsver, ka ierobežojumi ir jāsaskaņo Baltijas valstu un ES līmenī, lai agresorvalstu kravas nevarētu tos apiet, pārorientējoties uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām.
Kulbergs norāda, ka
Igaunijas valdības lēmums aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu ir nozīmīgs solis kopīgā Baltijas drošības politikā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas informācijas, Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju līdz šim bijis gandrīz neesošs. Tādēļ aizliegumam galvenokārt ir preventīvs mērķis, kas ir nepieļaut jauna Krievijas graudu eksporta maršruta izveidošanos.
Ministru prezidents šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu nākamnedēļ Briselē. Latvijas mērķis ir panākt koordinētu, tiesiski noturīgu un praksē efektīvu risinājumu.
Kulbergs uzdevis ārlietu, tieslietu un satiksmes ministriem izvērtēt Igaunijas risinājuma piemērošanu Latvijā, tostarp ietekmi uz tautsaimniecību un iespējamos starptautisko tiesvedību riskus.
Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) uzdots sagatavot likumprojektu par "LatRailNet" likvidāciju un tā funkciju nodošanu SPRK. Priekšlikumā jāizvērtē funkciju pārņemšanas tiesiskie un praktiskie nosacījumi, nodrošinot atbilstību ES prasībām un infrastruktūras maksas noteikšanas nepārtrauktību. Kozlovskim jāizvērtē arī Polijas pieeja Krievijas graudu tranzīta ierobežošanai, tostarp tranzīta un importa nošķiršana dažādos kravu pārkraušanas un uzglabāšanas apstākļos. Izvērtējumā jānosaka, vai un kā šādu pieeju iespējams tiesiski piemērot Latvijā.
Ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) nedēļas laikā jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikums par tranzīta aizliegumu, par pamatu ņemot Igaunijas pieeju, un tā ietekmes uz budžeta ieņēmumiem novērtējums. Kopā ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (AS) jāsagatavo nacionālo sankciju pakete Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta aizliegšanai, izvērtējot tās finanšu ietekmi un atbilstību ES tiesībām. Savukārt zemkopības ministram Uldim Augulim (ZZS) nākamnedēļ jāziņo par graudu paraugu ņemšanas gaitu un sadarbības ar Ukrainu rezultātiem.
Kulbergs medijiem 6. oktobrī norādīja, ka
"LatRailNet" nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, bet paaugstinājusi to par 24%.
Valdība, virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, aicināja "LatRailNet" izvērtēt iespēju Krievijas graudaugu kravu tranzītam noteikt dzelzceļa infrastruktūras maksu 300% apmērā no līdzšinējās maksas. Tomēr, kā atzina Kulbergs, tas joprojām nav noticis.
Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
