14.8 °C
Valstu noturības spējas ir ļoti grūti novērtēt, tomēr viens no skaidriem rādītājiem ir sabiedrības uzticības līmenis savām institūcijām, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Atlantijas padomes vecākā pētniece un Lielbritānijas Nacionālās sagatavotības komisijas locekle Elizabete Brava.
Viņa neuzskata, ka valstu un sabiedrību noturības līmeni vispār ir iespējams precīzi novērtēt, tomēr viens rādītājs varētu būt sabiedriskās domas aptaujas par to, cik lielā mērā cilvēki uzticas savām iestādēm, jo viens no Krievijas mērķiem, izraisot sabiedrisko diskusiju, ir apdraudēt mūsu sabiedrību uzticību savām iestādēm.
"Ja redzam, ka uzticēšanās saglabājas augsta vai pat pieaug, tad zinām, ka darām kaut ko pareizi, bet, ja redzam, ka tā samazinās, tātad acīmredzami mums ir problēma - neatkarīgi no tā, vai to izraisa mūsu pašu pilsoņi vai arī to veicina Krievija. Varbūt šķiet, ka uzticēšanās iestādēm ir maznozīmīgs jautājums, bet, ja mums nav uzticības iestādēm, tad apdraudēta ir visa mūsu sistēma, jo liberālajā demokrātijā sociālais līgums paredz, ka mēs kā pilsoņi uzticamies, ka mūsu iestādes rīkosies pareizi," izteicās Brava.
Demokrātisko valstu atklātību naidīgi spēki aktīvi izmantojuši ir vienmēr, taču pastiprināti tas notiek jau vairāk nekā desmit gadus.
"Viņi mēģina saindēt mūsu sabiedrisko diskusiju un iepludina tajā nepatiesības. Godīgi sakot, tas ir pavisam viegli izdarāms. Turklāt mēs jau tāpat daudzos aspektos esam ļoti sašķelti savās sabiedrībās, turklāt arvien vairāk patērējam atšķirīgu informāciju," sacīja Brava, kā dramatiskāko piemēru minot Amerikas Savienotās Valstis.
Eksperte bažījas, ka mākslīgais intelekts situāciju padarīs vēl daudz sliktāku, jo tas radīs jaunas iespējas Krievijai vēl vairāk saindēt mūsu sabiedrisko diskusiju.
"Tieši tāpēc ir vēl svarīgāk izglītot sabiedrību, sākot jau ar skolām. Ne tikai par draudiem, bet arī par ikviena atbildību. Domāju, ka ikviena cilvēka atbildība sākas ar mācīšanos un iegūto prasmju pielietošanu - iemācīties, kā piekļūt precīzai informācijai, un pēc tam šīs prasmes pielietot," aģentūrai LETA sacīja Brava.
Medijpratība ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc ir tik ļoti svarīgi izglītot cilvēkus un sabiedrību, sprieda eksperte. "Neatkarīgi no tā, vai esat pilsonis, jauns vai vecs, jums ir nepieciešama izglītība medijpratībā, jo tieši caur mediju patēriņu mēs veidojam savus viedokļus. Saņemtā informācija, visticamāk, satur neprecizitātes - vienkārši tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku sākumā neizmanto uzticamus avotus, bet iegūst šo informāciju sociālajos tīklos un necenšas to pārbaudīt," sacīja pētniece.
Brava jau ilgus gadus mudinot darba devējus, pieņemot cilvēkus darbā, veikt arī informācijas lietotprasmes pārbaudi, jo uzņēmumiem ir vajadzīgi darbinieki ar labu medijpratību.
"Domāju, ka tas būtu spēcīgs stimuls cilvēkiem apgūt medijpratību un izglītoties. Publiskajās bibliotēkās būtu jābūt medijpratības kursiem, kas ļautu iedzīvotājiem apgūt šīs prasmes. Kad viņi pieteiktos darbā, viņi varētu norādīt, ka ir apmeklējuši šo kursu. Ja uzņēmumi sāks pieprasīt informācijas lietotprasmi, tas būs spēcīgs instruments, spēcīgs stimuls cilvēkiem apgūt šīs prasmes," viņa sacīja.
Atlantijas padomes eksperte atzina, ka diemžēl daudzās Eiropas valstīs ir uzņēmēji, kuriem ir vienalga, kas ir vai nav labi valstij, jo viņu vienīgais mērķis ir naudas pelnīšana.
"Par valsts drošību, viņuprāt, būtu jārūpējas kādam citam - vienmēr ir šis slavenais "kāds cits"," sacīja eksperte.
Attiecībā uz uzņēmumiem, kas joprojām veic darījumus ar Krieviju, viņa ieteica ziņu medijiem un nevalstiskajām organizācijām biežāk atklāt, kuras kompānijas veic darījumus ar Krieviju.
"Nevienai kompānijai nepatīk, ja šī saikne kļūst visiem zināma. Ja tu tomēr veic darījumus ar Krieviju, tad tev vajadzētu spēt šādu rīcību aizstāvēt. Ja tu tomēr to nespēj aizstāvēt, tad acīmredzot tev nevajadzētu veikt darījumus ar Krieviju. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa latviešu nebūs apmierināti, uzzinot, ka tepat ir uzņēmumi, kas dara lietas, kas aktīvi grauj valsts centienus. Nosauciet viņus vārdā un pazemojiet. Tad daudzi pārliecināsies, ka darījumi ar Krieviju nemaz nav tik laba ideja," ieteica Brava.
Pilna intervija ar Lielbritānijas Nacionālās sagatavotības komisijas locekli Elizabeti Bravu pieejama sadaļā LETA+.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Valstu noturības spējas ir ļoti grūti novērtēt, tomēr viens no skaidriem rādītājiem ir sabiedrības uzticības līmenis savām institūcijām, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Atlantijas padomes vecākā pētniece un Lielbritānijas Nacionālās sagatavotības komisijas locekle Elizabete Brava.
Viņa neuzskata, ka valstu un sabiedrību noturības līmeni vispār ir iespējams precīzi novērtēt, tomēr viens rādītājs varētu būt sabiedriskās domas aptaujas par to, cik lielā mērā cilvēki uzticas savām iestādēm, jo viens no Krievijas mērķiem, izraisot sabiedrisko diskusiju, ir apdraudēt mūsu sabiedrību uzticību savām iestādēm.
"Ja redzam, ka uzticēšanās saglabājas augsta vai pat pieaug, tad zinām, ka darām kaut ko pareizi, bet, ja redzam, ka tā samazinās, tātad acīmredzami mums ir problēma - neatkarīgi no tā, vai to izraisa mūsu pašu pilsoņi vai arī to veicina Krievija. Varbūt šķiet, ka uzticēšanās iestādēm ir maznozīmīgs jautājums, bet, ja mums nav uzticības iestādēm, tad apdraudēta ir visa mūsu sistēma, jo liberālajā demokrātijā sociālais līgums paredz, ka mēs kā pilsoņi uzticamies, ka mūsu iestādes rīkosies pareizi," izteicās Brava.
Demokrātisko valstu atklātību naidīgi spēki aktīvi izmantojuši ir vienmēr, taču pastiprināti tas notiek jau vairāk nekā desmit gadus.
"Viņi mēģina saindēt mūsu sabiedrisko diskusiju un iepludina tajā nepatiesības. Godīgi sakot, tas ir pavisam viegli izdarāms. Turklāt mēs jau tāpat daudzos aspektos esam ļoti sašķelti savās sabiedrībās, turklāt arvien vairāk patērējam atšķirīgu informāciju," sacīja Brava, kā dramatiskāko piemēru minot Amerikas Savienotās Valstis.
Eksperte bažījas, ka mākslīgais intelekts situāciju padarīs vēl daudz sliktāku, jo tas radīs jaunas iespējas Krievijai vēl vairāk saindēt mūsu sabiedrisko diskusiju.
"Tieši tāpēc ir vēl svarīgāk izglītot sabiedrību, sākot jau ar skolām. Ne tikai par draudiem, bet arī par ikviena atbildību. Domāju, ka ikviena cilvēka atbildība sākas ar mācīšanos un iegūto prasmju pielietošanu - iemācīties, kā piekļūt precīzai informācijai, un pēc tam šīs prasmes pielietot," aģentūrai LETA sacīja Brava.
Medijpratība ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc ir tik ļoti svarīgi izglītot cilvēkus un sabiedrību, sprieda eksperte. "Neatkarīgi no tā, vai esat pilsonis, jauns vai vecs, jums ir nepieciešama izglītība medijpratībā, jo tieši caur mediju patēriņu mēs veidojam savus viedokļus. Saņemtā informācija, visticamāk, satur neprecizitātes - vienkārši tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku sākumā neizmanto uzticamus avotus, bet iegūst šo informāciju sociālajos tīklos un necenšas to pārbaudīt," sacīja pētniece.
Brava jau ilgus gadus mudinot darba devējus, pieņemot cilvēkus darbā, veikt arī informācijas lietotprasmes pārbaudi, jo uzņēmumiem ir vajadzīgi darbinieki ar labu medijpratību.
"Domāju, ka tas būtu spēcīgs stimuls cilvēkiem apgūt medijpratību un izglītoties. Publiskajās bibliotēkās būtu jābūt medijpratības kursiem, kas ļautu iedzīvotājiem apgūt šīs prasmes. Kad viņi pieteiktos darbā, viņi varētu norādīt, ka ir apmeklējuši šo kursu. Ja uzņēmumi sāks pieprasīt informācijas lietotprasmi, tas būs spēcīgs instruments, spēcīgs stimuls cilvēkiem apgūt šīs prasmes," viņa sacīja.
Atlantijas padomes eksperte atzina, ka diemžēl daudzās Eiropas valstīs ir uzņēmēji, kuriem ir vienalga, kas ir vai nav labi valstij, jo viņu vienīgais mērķis ir naudas pelnīšana.
"Par valsts drošību, viņuprāt, būtu jārūpējas kādam citam - vienmēr ir šis slavenais "kāds cits"," sacīja eksperte.
Attiecībā uz uzņēmumiem, kas joprojām veic darījumus ar Krieviju, viņa ieteica ziņu medijiem un nevalstiskajām organizācijām biežāk atklāt, kuras kompānijas veic darījumus ar Krieviju.
"Nevienai kompānijai nepatīk, ja šī saikne kļūst visiem zināma. Ja tu tomēr veic darījumus ar Krieviju, tad tev vajadzētu spēt šādu rīcību aizstāvēt. Ja tu tomēr to nespēj aizstāvēt, tad acīmredzot tev nevajadzētu veikt darījumus ar Krieviju. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa latviešu nebūs apmierināti, uzzinot, ka tepat ir uzņēmumi, kas dara lietas, kas aktīvi grauj valsts centienus. Nosauciet viņus vārdā un pazemojiet. Tad daudzi pārliecināsies, ka darījumi ar Krieviju nemaz nav tik laba ideja," ieteica Brava.
Pilna intervija ar Lielbritānijas Nacionālās sagatavotības komisijas locekli Elizabeti Bravu pieejama sadaļā LETA+.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
