Eksperte uzteic Baltijas valstu reakciju uz zemūdens kabeļu apdraudējumu

Baltijas valstis rīkojās ļoti pareizi, nodrošinot caurskatāmību attiecībā uz apdraudējumu zemūdens infrastruktūrai un cieši sadarbojoties ar sabiedrotajiem šī apdraudējuma neitralizēšanai, vērtē Atlantijas padomes vecākā pētniece un Lielbritānijas Nacionālās sagatavotības komisijas locekle Elizabete Brava.

Drīzumā gaidāmās zemūdens kabeļu un cauruļvadu apdraudējumam veltītās grāmatas "The Undersea War" ("Zemūdens karš") autore atzina, ka kabeļu un cauruļvadu infrastruktūra, it īpaši kabeļi, ir joma, kurā mēs joprojām esam neaizsargāti, jo kabeļi atrodas uz jūras dibena, un tiem nekādas aizsardzības nav.

"Vienīgā aizsardzība ir valstu un jūras satiksmes dalībnieku — kuģu un visu citu — adekvāta darbība. Tagad esam nonākuši laikmetā, kurā vairs nevaram būt droši, ka kuģi, kas peld mūsu ūdeņos, rūpēsies par to, lai nesabojātu kabeļus," viņa sacīja, atzīstot, ka mēs varam nekad neuzzināt, vai tad, ja kabelis tiek aizķerts ar enkuru, tas ticis darīts tīši vai nē.

Baltijas valstu reakciju uz incidentiem Baltijas jūras dzelmē eksperte novērtēja ļoti pozitīvi. "Manuprāt, Baltijas valstis rīkojas pareizi, nodrošinot caurskatāmību attiecībā uz šiem draudiem. Ir jāiegūst sabiedrības atbalsts, un tas ir tas, ko visas trīs Baltijas valstis ir darījušas labi. Ir arī cieši jāsadarbojas ar sabiedrotajiem, taču sava sabiedrība noteikti ir jāiesaista šajā procesā," sacīja Brava.

Eksperte norādīja, ka pēdējos gados Somu līcī vairākkārt notikušo nopietno zemūdens kabeļu incidentu gadījumos, savas reakcijas koordinēšanai ļoti cieši sadarbojās igauņi un somi, savukārt latvieši ļoti cieši sadarbojās ar Zviedrijas valdību, kad tika bojāts Latvijas Radio un televīzijas centra kabelis, jo tas bija kabelis, kas savienoja Latviju un Zviedriju.

"Tieši šādos gadījumos ir svarīga radikāla atklātība un caurredzamība. Ja kuģa apkalpe, kas aizķēra kabeli, patiešām rīkojās tik nevērīgi, ka kabeli pārrāva nejauši, tad taču nosaucam šo apkalpi vārdā un nodrošinām, lai visi zinātu, ka tieši šie cilvēki izraisīja negadījumu vai incidentu, kas varēja būtiski ietekmēt, piemēram, Latvijas spēju funkcionēt. Jo mums taču ik dienu, ik sekundi ir nepieciešama digitālā savienojamība," izteicās Brava.

Latviju viņa īpaši uzteica par valsts drošības mācību programmas ieviešanu vidusskolās, jo šajā jomā Latvija ir soli visiem priekšā.

"Latvijai šajā jomā ir visplašākā mācību programma, tas ir kaut kas, no kā citas valstis var mācīties. Arī tas ir saistīts ar caurskatāmību, mācot un izglītojot jauniešus par valsts drošību un to, kā viņi var piedalīties valsts drošības nodrošināšanā," sacīja Brava. "Ikvienam ir sava loma, lai palīdzētu savu valsti aizsargāt, pat tad, ja tas ir kaut kas pavisam neliels, piemēram, pārbaudīt informāciju, pirms ar to dalīties sociālajos tīklos."