Francijā kopš septembra turpinās skolēnu protesti, kuru dalībnieki iestājas par apstākļu uzlabošanu izglītības iestādēs.  

Protesti aizvien vēršas plašumā, turklāt tos pavadījusi arī vardarbība, agresīvāk noskaņotajiem demonstrantiem iesaistoties sadursmēs ar policiju. Skolēnu un viņu atbalstītāju protesti notiek brīdī, kad Francijas valdība mēģina samazināt nākamā gada budžetā paredzēto deficītu, tāpēc tās iespējas piekrist protestētāju prasībām ir ierobežotas.

Protestu mērogs

Par protestu aizsākuma vietu var uzskatīt Sent-Ekziperī vidusskolu Parīzes reģionā. Skolēni 21. septembrī pievienojās skolotājiem, protestējot pret nepietiekamo skolotāju skaitu un mācību apstākļiem. Protesti, kam sākotnēji netika pievērsta liela uzmanība, pēc tam izplatījās tālāk Parīzes reģionā un citviet Francijas teritorijā, pāraugot nopietnā valsts līmeņa krīzē. "Mēs vienkārši gribam labākus apstākļus. Viņi mūsu teiktajā nekad neieklausās," intervijā raidorganizācijai BBC teica skolniece Alisa. "Ja mēs necīnīsimies, mūsu vietā neviens cits necīnīsies." Skolēni īpaši piemin nepietiekamo skolotāju skaitu, pārpildītās klases, vājo infrastruktūru un citas problēmas. Protestu dalībnieki ir bloķējuši ieejas skolās, izveidojuši barikādes un dedzinājuši atkritumu tvertnes. Notikuši uzbrukumi arī skolotājiem un sadursmes ar policiju.

Visā Francijā otrdien ielās izgājuši aptuveni 250 000 protestu dalībnieku, lēsušas varasiestādes, kamēr protestu organizatori saka, ka dalībnieku skaits bijis 450 000. Kopš protestu sākuma septembrī policija aizturējusi vairāk nekā 6500 cilvēku. Mācības pilnībā vai daļēji apturētas 891 skolā, bet 24 skolas nodedzinātas vai izdemolētas. "Ekstrēma vardarbība ir sasniegusi mūsu vidusskolu vārtus, un tā ir nepārprotami jānosoda," otrdien parlamentā paziņoja Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī, paužot, ka agresīvāko protestētāju metodes problēmu nerisina. "Vidusskolas nodedzināšana neuzlabo vidusskolas ēku stāvokli. Skolotāja nolinčošana nepalīdz aizvietot skolotājus," brīdināja Lekornī, par meliem nosaucot izteikumus, ka valdība mudinot policiju ar pārmērīgu spēku vērsties pret protestētājiem. Protestos visā Francijas teritorijā ievainoti vismaz 85 skolotāji, 215 skolēni un 715 policisti, pavēstīja valdības vadītājs. Skolēnu prasības tomēr tikšot uzklausītas. No trešdienas ikvienas skolas vadība "iekšējās demokrātijas sesijā" uzklausīs skolēnus, pavēstīja premjers. Izglītības ministrija arī izveidojusi tiešsaistes portālu, kur skolēni var paust savas bažas un ieteikumus.

Aizliedz trokšņa granātas

Protestu laikā vairāki jaunieši ir guvuši smagas traumas, kas kritiķiem licis pārmest policijai pārmērīga spēka izmantošanu. Pēc tam kad pirmdien Lānsā Francijas ziemeļos 15 gadus vecs protestu dalībnieks zaudējis roku, policijai ir aizliegta trokšņa granātu izmantošana protestu savaldīšanai. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess pauda, ka šādu līdzekļu izmantošana tiek apturēta, līdz tiks "viesta skaidrība" par incidenta apstākļiem. Varasiestādes ir paziņojušas, ka jaunietis bija pacēlis policijas raidīto granātu, kas pēc tam uzsprāga, bet skolēni apgalvo, ka tā uzreiz trāpījusi viņa rokai. Incidents noticis, kad vairāki simti jauniešu apmētājuši policiju ar akmeņiem un raidījuši uz to pirotehniku. Policijas arodbiedrība UNSA pauda skepsi par lēmumu liegt šo specializēto granātu izmantošanu, sakot, ka lēmums ir balstīts emocijās. 

"Mums ir darīšana ar aizvien vardarbīgākiem cilvēkiem," 

Francijas medijiem paziņoja arodbiedrības pārstāvis Žans Pols Nascimento, brīdinot, ka bez līdzekļa, ar kuru var izklīdināt pūli, sagaidāms vairāk tuvcīņu, kurās var gūt vēl vairāk ievainojumu. Citā incidentā aizvadītajā nedēļā 14 gadus vecam pusaudzim sejā trāpījusi asaru gāzes granāta. Cietušajam lauzts žoklis, viņš arī zaudējis vairākus zobus. Vēl cits jaunietis protestu laikā zaudējis redzi vienā acī. Ministrs Nujess pavēstījis, ka izmeklēšana sākta par 18 gadījumiem, lai noskaidrotu, vai policisti ir rīkojušies atbilstoši situācijai.

Jūtama priekšvēlēšanu cīņa

Situācijas saasināšanās notiek pirms nākamā gada pavasarī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās pašreizējais valsts vadītājs Emanuels Makrons uz trešo pilnvaru termiņu kandidēt nedrīkst. Skolēnu protesti par sevi ļāvuši atgādināt galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" līderim Žanam Likam Melenšonam, kurš izteicis atbalstu protestētājiem un pat aicinājis savus atbalstītājus tiem pievienoties. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka viņam ir labas izredzes nākamā gada pavasarī iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Šāda politiķa pozicionēšanās protestētāju pusē nav pārsteidzoša, jo jaunieši ir dabisks galēji kreiso elektorāts, norāda telekanāls CNN. Melenšona aktīvā iesaistīšanās izraisījusi kritiku, ka viņš ar saviem izteikumiem tikai kurina nemierus. Jāpiebilst, ka Francijas valdība pašlaik atrodas sarežģītā situācijā, mēģinot pieņemt nākamā gada budžetu. Valdība cer, ka izdosies vienoties par budžetu, lai deficīts nepārsniegtu 5% no IKP. To var panākt, tikai ceļot nodokļus vai mazinot izdevumus. Šādos apstākļos ir apgrūtinātas valdības iespējas papildu naudu atvēlēt izglītības sistēmas stiprināšanai. Jāpiebilst, ka protestiem Francijā ir pievērsta arī liela starptautiskā uzmanība. Tos komentējis arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš otrdien savā sociālo mediju platformā "Truth Social" paziņoja, ka tie ir sekas "nekontrolētai masu migrācijai".