Kulbergs un Rinkēvičs iezīmē nākamās valdības veidošanas principus

"Apvienotais saraksts" par nākamajiem koalīcijas partneriem izvēlēsies tos politiskos spēkus, kuri piekritīs īstenot pārmaiņas, trešdien Rīgas pilī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidents un nākamais šī amata kandidāts Andris Kulbergs (AS).

Kulbergs pauda, ka koalīcijai jābūt spējīgai ar pilnu apņemšanos īstenot pārmaiņas, no tām nebaidīties un tās skaidrot sabiedrībai. Viņš atzina, ka pārmaiņas nebūs ērtas visiem, taču tās valstij ir vajadzīgas. Premjera vērtējumā vēlētāji ir skaidri nobalsojuši par pārmaiņām, un piekrišana tās īstenot noteiks koalīcijas partneru izvēli.

Runājot par valdības struktūru, Kulbergs izteicās, ka ministriju skaits nav pašmērķis. Viņa ieskatā, jāvērtē, kā panākt lielāko efektu un ekonomisko pienesumu, izmantojot iespējami mazāk resursu. Kā piemērus viņš minēja valdību, piemēram, ar 14, 12 vai 11 ministriem.

Savukārt Valsts prezidents akcentēja, ka konsultācijās ar politiskajiem spēkiem nav vilcis sarkanās līnijas, bet izvirzījis trīs būtiskus principus. Pirmais princips ir nemainīgs valsts aizsardzības, drošības un ārpolitikas kurss, arī 5% no iekšzemes kopprodukta drošībai un aizsardzībai un atbalsts Ukrainai. Rinkēvičs sacīja, ka konsultācijās dzirdējis diezgan plašu atbalstu šim kursam, izņemot varbūt vienu politisko spēku, kuru viņš vārdā nenosauca.

Valsts prezidents kā otro principu nosauca efektivitāti, nevis koalīcijas plašumu vai šaurumu. Viņš uzsvēra, ka Ministru prezidenta amata kandidātam un viņa politiskajam spēkam — "Apvienotajam sarakstam" — ir dots liels mandāts. Viņš vērtēja, ka sabiedrība atbildību vispirms prasīs no premjera, jo liela sabiedrības daļa viņam ir noticējusi. Valsts prezidents atzīmēja, ka veids, kā īstenot saņemto mandātu, patlaban ir premjera amata kandidāta uzdevums.

Kā trešo principu Rinkēvičs minēja vēlmi, lai koalīcija tiktu izveidota darbam uz pilnu četru gadu vēlēšanu ciklu.

Nākamās vēlēšanas būs 2029. gadā, kad notiks Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, un 2030. gadā tām sekos Saeimas vēlēšanas.

Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz nākamajam vēlēšanu ciklam ir faktiski divi gadi, kuros daudz ko var izdarīt, nebaidoties par to, kā reaģēs sociālie mediji, eksperti, žurnālisti vai kāda sabiedrības grupa. Valsts prezidents arī atzina, ka pārmaiņas atsevišķiem sabiedrības slāņiem vai profesionālajām grupām sākotnēji var būt nepieņemamas. Viņš sacīja, ka no partijām sadzirdējis gatavību strādāt ar šādām pārmaiņām.

Runājot par koalīcijas veidošanu, Rinkēvičs atsaucās arī uz Kulberga darbu sarakstu un politisko spēku piekrišanu tam. Valsts prezidents sacīja, ka, pirmajā darba dienā pēc vēlēšanām tiekoties ar Kulbergu un "Apvienoto sarakstu", pārrunājis redzējumu par veicamajiem darbiem. Viņš no AS saklausījis uzstādījumus par valsts finanšu sakārtošanu un efektīvu valsts pārvaldi.

Valsts prezidents uzsvēra, ka tas paredz plašu pasākumu kopumu. Viņš pieļāva, ka ministriju skaita samazināšana patlaban tiek uztverta kā efektivitātes simbols, taču valsts pārvaldes efektivitātes palielināšana ir plašāks process. Rinkēvičs skaidroja, ka pašas ministrijas nav lielākās, bet ministriju sistēmas bieži ir ļoti plašas, tāpēc jāskatās arī uz ministriju padotības iestādēm un funkcijām. Viņaprāt, ministriju apvienošana būs efektīva tikai kopā ar funkciju un visas sistēmas pārskatīšanu.

Vienlaikus Rinkēvičs klāstīja, ka no politiskā sadalījuma viedokļa ministriju apvienošana vai skaita samazināšana samazina arī Ministru kabineta sastāvu un tam ir politiskas sekas.

Valsts prezidents akcentēja, ka arī citas partijas konsultācijās paudušas gatavību sākt ar ministriju apvienošanu, taču pastāv dažādi viedokļi par iespējamo struktūru, un konkrētāki risinājumi vēl jāmeklē politiskajās sarunās.