12.3 °C
Latvijas lēmums saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumu liegt iebraukt valsts teritorijā Krievijā un perspektīvā arī Baltkrievijā reģistrētām automašīnām kopā ar plāniem līdz novembra beigām "palūgt" valsti atstāt vairākiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kā arī pensiju izmaksu aizkavēšanās Krievijas pilsoņiem šomēnes radījusi plašu darba lauku Kremļa propagandistiem.
"Eiropiešu fašisms"
Latvija rīkojas atbilstoši Eiropas Komisijas secinājumiem, ka Krievijā reģistrēti Krievijas iedzīvotāju personiskie transporta līdzekļi ES teritorijā uzturēties nedrīkst. Līdzīgas normas attiecībā uz automašīnu iebraukšanu un dažādu personiskas lietošanas priekšmetu ievešanu ieviestas gar visu Krievijas rietumu robežu no Norvēģijas, Krievijai reiz tik labvēlīgās Somijas līdz pat Polijai. Tās ir spēkā arī Vācijā.
Agresorvalsts propagandisti nemēdz runāt par cēloņsakarībām, kas līdz sankcijām novedušas. Atsauce uz iebrukumu Ukrainā labākajā gadījumā parādās kā šausmu stāsta noslēgumā piekabināts teikums, ka tās esot Rietumu sankcijas par Krievijas "specoperāciju Donbasa aizsardzībai", kā kaimiņzemē labpatīk saukt 2022. gada 24. februārī sākto pilna mēroga karu pret Ukrainu. Toties sašutums, ka Rietumi, ieviešot dažādus ierobežojumus, neievērojot "morālās vērtības un demokrātiju", plūstin plūst. Citējot vietni "Rubaltic.ru":
"Imidžam (tēlam), pat ja tas ir demokrātisks, vairs nav nekādas nozīmes. Mērķis ir iznīcināt Krieviju, un tas attaisno jebkādus līdzekļus."
Starp Krievijas oficiālo amatpersonu retoriku un propagandu atšķirību jau vairs nav. Sacīsim, Krievijas Valsts domes ieskatā, lēmums nepieļaut automašīnu iebraukšanu ar Krievijas un tāpat Baltkrievijas numuru zīmēm esot "rusofobiska marasma parāde vai parastais fašisms eiropiešu gaumē", bet Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs par aktualitātēm žurnālistiem izteicies šādi: "Anglosakšu diktētā rusofobija izplatās Eiropas valstīs, vispirms jau Baltijas valstīs, kur arī tiek vajāts viss krieviskais. Tiek gāzti pieminekļi un dedzinātas grāmatas krievu valodā, analoģiski tam, kā tas notika nacistiskajā Vācijā. Latvijas vadība devusi pavēli bijušo krievu skolu bibliotēkās iznīcināt visas grāmatas krievu valodā. Vēl vairāk – krievu tautiešiem, kas nenoliks [latviešu] valodas eksāmenu, draud izraidīšana no valsts." Jāpiebilst, ka stāstu par krievu grāmatu "dedzināšanu", kas patiesībā izrādījās vienas Rīgas skolas bibliotēkas krājumu atjaunošana, "Latvijas Avīze" iztirzāja 19. septembra rakstā "Rīgas skolas elektriķis – palīgs Krievijas propagandistiem?".
Pensiju "sazvērestība"
Jaunu enerģiju briesmu stāstiem devusi ziņa par kavēšanos ar pensiju izmaksām Krievijas pilsoņiem Latvijā. Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda naudas līdzekļus par šā gada trešo ceturksni – jūliju, augustu un septembri – nav saņēmusi. Kavēšanās apstākļi ir neskaidri, taču Krievijas vēstniecība Rīgā 21. septembrī izplatīja paziņojumu, kurā savu vainu noliedza – pretējais esot "manipulācijas ar neobjektīvu informāciju, kā arī bezatbildīga un neproduktīva tieksme uzvelt vainu Krievijai". Pensiju nauda it kā pārskaitīta, taču bloķēta kādā vārdā nenosauktā "korespondentbankā Eiropā".
Krievijas vēstniecība vismaz nevaino Latviju, taču tas nav atturējis to darīt propagandistiem. Tā izdevums "Vzgļad", sūkstoties par 3541 Krievijas pilsoņa iespējamo izraidīšanu no Latvijas, apgalvo:
"Tūkstošiem Krievijas pensionāru izdzen no Latvijas. Līdzās izsūtīšanai šie cilvēki saskārušies ar vēl citu, pat briesmīgāku draudu – gluži fiziski nomirt badā, jo viņiem pārtraukta pensiju izmaksa."
Kā zināms, līdz novembra beigām Latviju var nākties pamest visiem tiem Krievijas pilsoņiem, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums beidzās 2. septembrī, bet dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nav iesniegti un nav arī notikusi pieteikšanās valsts valodas pārbaudes veikšanai. Respektīvi tiem, kas par Latvijas likumu prasībām neizrāda pat minimālu ieinteresētību. Bet "Vzgļad", kaut Latviju pensiju kavēšanā tieši neapsūdz, sazvērestības teorijas līmenī dod mājienu, ka tas nav tāpat vien. Pat krievi – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi – it kā sākuši satraukties: "Noraugoties, kā vara izrīkojas ar Krievijas pilsoņiem, cilvēki baidās, ka nākamie rindā būs nepilsoņi. Bet tad ierēdņi jau var ķerties arī pie "nepareizajiem" pilsoņiem – "cittautiešiem", kam liks pierādīt savu lojalitāti ar kādām izmeklētām metodēm."
Zudušais drons
Pagājušajā sestdienā Nacionālie bruņotie spēki mācību "Namejs 2023" laikā tehnisku iemeslu dēļ pazaudēja bezpilota lidaparātu, ko izmantoja novērošanai Latvijas–Krievijas pierobežā. Radās bažas, ka drons nolaidies Krievijas teritorijā. Šī raksta tapšanas brīdī Krievijas ziņu kanālos parādījās vēsts, ka pelēkas krāsas drons ar videonovērošanas aparatūru atrasts Pleskavas apgabalā dažus kilometrus no robežas ar Latviju un ar to nodarbojoties Krievijas Federālais drošības dienests.
Kaut informācija bija skopa un lidaparāta piederība vēl nenoskaidrota, virkne Krievijas interneta ziņotāju daudz nekavējās incidentu saistīt ar 29.–30. augusta Ukrainas armijas specdienestu rīkoto bezpilota lidaparātu uzlidojumu aviācijas bāzei pie Pleskavas, kur tika iznīcinātas vai sabojātas vairākas transportlidmašīnas. Daži sprieda, ka atrastais drons varbūt attiecas uz augusta notikumiem.
Propagandas lapai "Sputņik", atsaucoties uz vārdā nenosauktiem "ekspertiem", gan viss bija skaidrs: vainīgi Ukrainas specdienesti,
kas izmantojot ukraiņu bēgļu diasporu Baltijas valstīs, lai organizētu dronu palaišanu no šo valstu teritorijas, tostarp Latgales. Latvijas specdienesti neesot spējīgi kontrolēt, ko dara vairāki desmiti tūkstošu Ukrainas pilsoņu. Un kā kronis visam: "Turklāt uz Latviju bez šķēršļiem var atbraukt Kijivas pusē karojošie eiropiešu radikāļi, kas uztur sakarus ar Latvijas Nacionālo apvienību." Tā ka par pierobežā pazaudēto dronu Krievijas propagandai droši vien vēl būs daudz apceramā.
Neļaujiet meliem izplatīties!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "Latvijas Avīzes" redakciju, rakstot atmaskots@latvijasmediji.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
