28 °C
Neskatoties uz Maskavas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un Latvijas stingro atbalstu Kijivai, Krievijas pārtikas preces joprojām gozējas Latvijas veikalu plauktos, radot dziļākas pārdomas par morāli, vērtībām un ekonomiku. Kaut arī vairāki tirdzniecības tīkli ir pilnībā atteikušies no agresorvalsts produkcijas, ir tirgotāji, kas turpina piedāvāt Krievzemē ražotus produktus, un Latvijā nopērkama gan Krievijas tēja, gan gatavās mērces un pat zīdaiņu pārtika.
Atbalsojoties Polijas nostājai, arī Latvijā darbakārtībā nonācis jautājums par Krievijas tirdzniecības tīkla darbību Latvijā, taču konkrēti soļi pret to pagaidām nav sperti. Kaimiņzemes pārtikas importa apjoms Latvijā joprojām ir samērā liels, taču jāņem vērā, ka pie mums bieži tiek deklarētas preces, kas nonāk citu ES valstu tirgū.
Tēja, mērces un zīdaiņu pārtika
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāki tirdzniecības tīkli Latvijā pilnībā pārtraukuši agresorvalsts produkcijas tirgošanu, taču ne visi tā rīkojās. Lai novērtētu Latvijas tirdzniecības vietās pašlaik pieejamo Krievijas pārtikas preču klāstu, vispirms apmeklēju veikalus "Beta" un "Mego". Pārliecinājos, ka "Krievijas" vārds cenu zīmēs šajos veikalos sastopams reti, tomēr atsevišķus plauktus pilda arī Krievijas prece. Piemēram, abi tirgotāji plašā sortimentā piedāvā Krievzemes ražotāju tēju un gatavās mērces.
Trīs Latvijas valstspiederīgajiem Aldonai Šlukai, Rimai Manukovai un Vitautam Teličenam piederošā mazumtirdzniecības tīkla "Beta" (SIA "Ranvus") plauktos cieši līdzās rindojas plašs Krievijas un Ukrainas mērču klāsts. Veikala apmeklējuma laikā abu valstu produkcijai ir akcija un tās nopērkamas par vienādu cenu. "Betas" atlaižu grozā pamanu arī pāris Krievijā ražotu zivju konservu – "gorbuša" un "ivasi" savā sulā, bet plašākā klāstā veikalā arī dažāda veida un zīmolu ātri pagatavojamās nūdeles no Krievijas.
Krievzemes preču tirgošana gan panākumus nenes, un "Betas" veikaliem pašlaik ir grūti laiki – pērn uzņēmuma apgrozījums turpināja lejupslīdi, krītoties par 8%. Uzņēmuma peļņa nogāzās par 450% – no nepilniem diviem miljoniem eiro 2023. gadā līdz 614 eiro pērn. SIA "Ranvus" vadības ziņojumā situācija tiek skaidrota ar "Maxima", "Lidl" un "Rimi" konkurenci. Lai situāciju labotu, "Betas" īpašnieki apņēmušies pārskatīt preču sortimentu, lielāku akcentu liekot uz vietējo ražotāju produkciju.
"Mego" veikalā ar Krievijas tēju un mērcēm līdzīga aina. Papildus šeit nopērkamas arī Krievijas saulespuķu sēklas. Vairākos plauktos izkārtots arī kāda Krievijas zīmola zīdaiņu pārtikas sortiments. "Mego" nopērkama arī Krievijas limonāde, kuras etiķeti rotā stilizēta PSRS kvalitātes zīme, veikala piedāvājumā arī Krievzemē tapušie mākslīgie stores un laša ikri.
Mazumtirgotāja SIA "Mego" lielākais īpašnieks ir SIA "Gruodis" (62%), kas pieder Latvijas valstspiederīgajiem Aleksejam un Aleksandram Babenko, kā arī Ļubovai Paršinai piederošajai SIA "LP Holding". Uzņēmuma darbības pārskats par pagājušo gadu vēl nav pieejams, bet 2023. gadā "Mego" konsolidētais apgrozījums pakāpās līdz 203,5 miljoniem eiro, kompānijas peļņai augot par 84,8% līdz 4,5 miljoniem eiro. Uzņēmuma vadības ziņojumā par 2023. gadu citstarp secināts, ka pārtikas mazumtirdzniecībā bija novērojamas "klāsta izmaiņas, samazinot vai pilnīgi pārtraucot tirdzniecību ar Krievijā un Baltkrievijā ražotām precēm". 2025. gadā, kā redzams, "Mego" joprojām turpina atsevišķu Krievijas produktu tirdzniecību.
Spējam saražot paši
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe nesaredz nekādu pamatojumu tam, kāpēc joprojām Latvijas veikalos būtu jātirgo Krievijas pārtikas preces. Piemēram, runājot par gatavajām mērcēm, viņa nosauc gan vietējos ražotājus "Spilvu" un "Pūri", kā arī plašu starptautisku zīmolu piedāvājuma klāstu. Līdzīgi arī Krievijas tēja Latvijai neesot vajadzīga, jo to ražo arī draudzīgas un miermīlīgas zemes. Gulbe īpaši atzīmē zīdaiņu pārtiku no Krievijas, sakot, ka noteikti censtos savam bērnam to neizvēlēties. "Tā ir ļoti jūtīga prece, kam nepieciešami augsti kvalitātes un drošības standarti. Es personīgi neuzticētos Krievijas zīdaiņu pārtikai, bet paļautos uz lielajām starptautiskajām kompānijām, kam rūp sava reputācija," viņa piebilst.
