Viltusziņu kampaņa mēģina Čehiju sanaidot ar Poliju

Polijas un Čehijas mediji brīdina par pēdējās dienās sociālajos tīklos uzkurināto dezinformācijas kampaņu, kurā apgalvots, ka Polija gatavojoties izvirzīt teritoriālas pretenzijas Čehijai.

Kampaņas acīmredzamais mērķis bija sanaidot abu valstu iedzīvotājus un pasliktināt divpusējās attiecības, taču pasākums cietis neveiksmi. Uz šīm ziņām, demonstrējot solidaritāti, reaģējuši kā Polijas, tā Čehijas politiķi. Abu valstu drošības dienesti ieskatā manipulatīvo vēstījumu virzītāji un izplatītāji meklējami Krievijā.

Zemes "parāds"

Kā raksturīgi Maskavas organizētajām informācijas specoperācijām, augusta beigās izplatītās dezinformācijas pamatā likts reāls, taču valstu attiecībām nenozīmīgs fakts, kas skar robežlīnijas nospraušanu, bet "apaudzēts" melīgiem apgalvojumiem. No internetā izliktajiem "dokumentiem" izrietēja, ka Polijai esot pretenzijas uz vairāk nekā 600 hektāriem no vēsturiskās Silēzijas teritorijas, no kurām daļa šobrīd ir Čehijā. Tās ir citstarp etnisko poļu apdzīvotās zemes, kuru dēļ abām valstīm gan bijušas domstarpības Otrā pasaules kara priekšvakarā 20. gadsimta 30. gados, laikā, kad Čehoslovākiju sadalīja un okupēja nacistiskā Vācija, bet ne jau mūsdienās. 1938. gadā Polija, izmantojot Čehoslovākijas sabrukumu pēc Minhenes vienošanās, pievienoja sev strīdīgo Tešīnas apgabalu. Kad 1958. gadā PSRS kontrolētās Polija un Čehoslovākija atgriezās pie vēsturiskās problēmas un apstiprināja jauno robežu, tās izlīguma vārdā apmainījās teritorijām. Polija nodeva Čehoslovākijai 1205,9 hektārus no zemēm savā pusē, bet pretī saņēma 837,46 hektārus no čehiem. Čehi poļiem palika parādā 368,44 hektārus. Parāds pastāv gadu desmitiem, bet ir tīri tehniska lieta un nekad nav skaitījusies nopietna problēma Varšavas un Prāgas attiecībās.

Safantazētie apgalvojumi par valstiska līmeņa poļu pretenzijām tika izplatīti, izmantojot viltota čehu ziņu portāla vietni un pat saraksti, protams, viltotu, kas it kā nākusi no Čehijas vēstnieka Varšavā un Polijas ārlietu ministra vietnieka. Anonīmi ļaundari uzlauza Polijas reģionālās radiostacijas "PiK" vietni un safabricētu "ziņu" izvietoja arī tur. Bija mēģinājumi sakurināt emocijas un sakūdīt čehus uz "demonstrāciju pret polonizāciju", kādu rīkošot 29. augustā.

"Izsmalcināta operācija"

26. augustā Polijas premjers Donalds Tusks sociālās saziņas platformas "X" profilā ievietoja attēlu, kurā populārais poļu animācijas filmiņu varonis suns Reksis un čehu bērnu iemīļotais Kurmītis spiež viens otram roku uz abu valstu robežas. 

Paralēli tam arī Čehijas Ārlietu ministrija izplatīja vēstījumus, uzsverot, ka Polija ir viens no Čehijas ciešākajiem un svarīgākajiem partneriem un baumas par "teritoriālo parādu Polijai", kura dēļ pastāvot strīdi, ir apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana. 

Polija šajā ziņā izrādījusi pat lielāku jūtīgumu un rūpi nekā čehi, kas saprotams, ņemot vērā, ka dezinformatori, konstruējot "ziņu", nopūlējušies Poliju padarīt par "agresoru" un manipulē ar vēstures notikumiem. Ne velti Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis 1938. gadā izdarīto čehu Tešīnas apgabala aneksiju atzinis par "vienu no muļķīgākajiem Polijas ārpolitikas soļiem vēsturē".

"Es domāju, tā bija diezgan izsmalcināta operācija. Tā nav gluži kāda gadījuma lieta, kas parādās un pazūd. Tā ir koordinēta kampaņa, kurā viltota diplomātiskā sarakste tika publicēta viltotā ziņu vietnē, kas imitēja Čehijas radio ziņu portālu "iRozhlas". Tad "Facebook" bija vairākas grupas, kas šo viltusziņu izplatīja tālāk. "Facebook" bija pat aicinājumi organizēt demonstrāciju Tršinecas pilsētā Čehijas austrumos, lai protestētu pret it kā Polijas nodomiem sagrābt daļu Čehijas, kas acīmredzami ir pilnīgas muļķības," Čehijas radio angļu valodas ziņu dienestam "Radio Prague International" komentējis čehu Eiropas politisko procesu analītiķis Viktors Daneks. Viņš norāda, ka var vien pabrīnīties, "cik daudz darba un pūliņu viņi iegulda kaut kā tādā, kas ir acīmredzams absurds", taču tas ir Maskavas rokraksts, ko tā atkal un atkal demonstrē visā Eiropā: "Kad lasi ikgadējos specdienestu ziņojumus, saproti, ka tā precīzi ir Krievijas taktika – izmantot katru iespēju, lai sētu neuzticību starp Eiropas Savienības valstīm, katru iespēju, lai grautu Eiropas vienotību. Un, ja starp divām valstīm patiešām pastāv juridisks disputs, tad tas jāizmanto. Tā ir daļa Krievijas taktikas. Kurš tad vēl varētu tā rīkoties?" Vienkārši nav neviena cita, kam būtu izdevīgi sarīdīt Poliju un Čehiju.

Varšavas Uzņēmējdarbības institūta (WEI) Stratēģisko studiju centra vadītājs Lukašs Vojdiga notikušo raksturojis kā "kampaņu, kurā mazzināmu jautājumu mēģināts pārvērsts par kaut ko krietni sprādzienbīstamāku". Polija un Čehija kādam šķita izdevīgs mērķis ietekmes operācijai – abas ir NATO dalībvalstis, abas atbalsta Ukrainu, abas cieši sadarbojas politikā un aizsardzībā un abu vēsturē, ja tajā parakājas, var atrast pietiekami daudz, lai sētu aizdomas. Šoreiz dezinformācijas kampaņa cieta neveiksmi un drīzāk panākusi pretējo. Tomēr: "Šis gadījums parāda, cik dažkārt maz vajadzīgs, lai izveidotu efektīvu dezinformācijas naratīvu. Ar reālu, bet mazpazīstamu problēmu, vēsturisku aizvainojumu, viltotiem dokumentiem un viltus amatpersonu profiliem sociālajos tīklos var pietikt, lai radītu iespaidu par briestošu konfliktu."