Ungārija piedzīvo nepieredzētu konfrontāciju ar būtisku skaitu citu Eiropas Savienības valstu, turklāt tas notiek tieši laikā, kad Eiropadomes rotējošā prezidentūra uz pusgadu ir Budapeštas rokās.

Citkārt prezidentūra nozīmētu svarīgus pienākumus un zināmas izdevības tiklab savienības iekšējā, kā ārējā politikā. Taču Ungārijas premjera Viktora Orbāna vizītes Maskavā un Pekinā izraisīja pārējo valstu bloķēšanos un pagaidām daļēju prezidentūras boikotu.

Tā ir Eiropas Savienības valstu savstarpējās attiecībās nebijusi situācija, tādēļ visai neskaidras ir arī aprises labākajiem un ļaunākajiem scenārijiem, ko šāda situācija var izraisīt.

25 valstu boikots

Pirmo ES Padomes ministru tikšanos, kuras centrālais temats bija augstu importa nodevu noteikšana Ķīnā ražotajiem elektromobiļiem, apmeklēja tikai septiņu dalībvalstu ministri; pārējās valstis atsūtīja zemāka ranga pārstāvjus. Temats visai ass; no vienas puses, Zaļā kursa prasības, no otras – patērētāju un ES autoražotāju intereses. Eiropas Savienības Komisija veikusi attiecīgu izpēti, uzstādījusi atšķirīgus tarifus Ķīnas elektrisko auto importam. No 17 līdz pat 38 procentiem atkarībā no konkrētā ražotāja. 

Pircējiem tas nozīmē ievērojami dārgāku spēkratu. Toties Eiropas autoražotāji atgūst konkurētspēju. Tādēļ sevišķi augstās ievedmuitas pieprasīja Vācijas autoražotāji.

Ungārija centās atrunāt pārējās valstis no šādas papildu nodevas. "Mēs ļoti iebilstam šādiem tarifiem un neticam šim pasākumam. Protekcionisms nav risinājums.