Zināms, ka krievi rok pazemes tuneļus ukraiņu pozīciju virzienā. Prasu – ko lai dara? Tas esot darbs aeroizlūkiem.

Sestdienas rīts atnes drūmas ziņas – ukraiņu vienības pēc vairākus mēnešus ilgušajām cīņām atstājušas Avdijivku, no kuras faktiski nekas vairs nav palicis pāri. 

"Es, protams, neesmu nekāds stratēģis, bet vēl agrāk būtu pieņēmis šādu lēmumu," man saka Nacionālās gvardes ātrās reaģēšanas 4. brigādes "Rubež" 3. bataljona "Svoboda" jaunākais seržants Aleksandrs Homenko. Nav zināms, cik daudz karavīru nokļuvuši gūstā. Aleksandra vecums (56 gadi), vēstures zinātņu kandidāta statuss un mājās palikušās trīs meitas nav bijis šķērslis, lai joprojām atrastos frontē.

Mēs dzeram rīta kafiju neliela Slovjanskas pievārtes ciemata mājelē, ir silti, virtuvē kuras ķieģeļu plīts, ir ūdens, arī labierīcības iekšā. Te, frontes zonā, šādi apstākļi atbilst gandrīz vai piecu zvaigžņu komforta līmenim. Tomēr šī ir frontes aizmugure, no kurienes katru dienu uz pozīcijām tiek vestas dažādas lietas.