-1.9 °C
Jau nedēļu kavējas Krievijas pensiju izmaksa, aģentūra LETA noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
VSAA preses sekretāre Iveta Daine norādīja, ka jau augusta beigās bija zināms, ka Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds pārskaitījumu ir veicis, bet nauda iestrēgusi, tomēr VSAA cerēja, ka Krievijas pusei izdosies to laicīgi atrisināt.
Pensijas bija jāizmaksā līdz 19. septembrim.
Jau ziņots, ka Krievijas pensiju izmaksa par šī gada trešo ceturksni kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda.
Krievijas fonds ir informējis VSAA, ka tiek meklēts risinājums, lai Krievija varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai. Līdzko minētie līdzekļi tiks saņemti, VSAA nodrošinās to izmaksu.
Gadījumos, ja Krievijas pensiju izmaksas aizkavēšanās to saņēmējiem ir radījusi problēmas apmaksāt neatliekamas ikdienas dzīves vajadzības,
Labklājības ministrija aicina vērsties pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajos dienestos.
VSAA izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011. gada 19. janvāra.
VSAA preses sekretāre Iveta Daine informēja, ka Krievijas pensiju izmaksa tiek veikta pa ceturkšņiem, septembrī ir jāizmaksā pensijas par jūliju, augustu un septembri. Augusta vidū iestāde saņēma informāciju par personām, kurām jāizmaksā pensijas un to apmērus, bet tam nesekoja naudas pārskaitījums.
"Sazinoties ar Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fondu un jautājot par līdzekļiem pensiju izmaksai, Krievijas puse informēja, ka veikusi pārskaitījumu, tomēr šī nauda nav nonākusi līdz VSAA. No savas puses lūdzām veikt veikt atkārtotu pārskaitījumu. Saziņa bija arī pagājušajā nedēļā, un mums ir informācija, ka Krievijas puse meklē risinājumu," sacīja Daine.
VSAA dati liecina, ka otrā ceturkšņa Krievijas pensiju izmaksām lielākais saņēmēju īpatsvars bija Rīgā - 48%, taču vēl 13% ir Daugavpilī un 9% - Liepājā.
Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kurš tika izsaukts uz Ārlietu ministriju (ĀM) paskaidrojumu sniegšanai par pensiju izmaksu kavēšanu savas valsts pilsoņiem Latvijā, apsolījis rast drīzu risinājumu pensiju pārskaitījumiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
