5.2 °C
Ir noraidāms diplomātisks risinājums Krievijas-Ukrainas karam, kas marginalizēs Ukrainu un Eiropas Savienību (ES), trešdien sacīja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, uzsverot, ka ir jāturpina atbalstīt Ukrainu pat tad, ja ASV mainīs savu nostāju.
Šādu viedokli viņš pauda Eiropas Parlamenta plenārsēdē par transatlantiskajām attiecībām pēc ASV prezidenta vēlēšanām.
"Militārā situācija nav viegla, abās pusēs ir lieli zaudējumi, bet mums ir jāizvairās no diplomātiska risinājuma, kas marginalizē Ukrainu un tādējādi marginalizē arī mūs,"
sacīja ES augstākais diplomāts.
"Vienošanās starp Trampa Savienotajām Valstīm un Putina Krieviju - apejot Ukrainu un ES, lai liktu galdā jautājumu par pamieru, politiskās diskusijas atliekot uz vēlāku laiku - ir kas tāds, ko Ukraina noraida, un tas ir kas tāds, ko vajadzētu noraidīt arī mums," norādīja Borels.
"Neko nedrīkst izlemt bez Ukrainas līdzdalības un piekrišanas, Ukrainas, kas par šo karu maksā visdārgāko cenu,"
uzsvēra diplomāts.
"Protams, ir jācenšas to izbeigt pēc iespējas ātrāk, bet ir svarīgi, kā tas tiks izbeigts. Ir svarīgi, kā tas beigsies," norādīja Borels.
"Varbūt kādam tas nav svarīgi. Varbūt kādam pietiek ar to, ka tas beigsies, nav zināms, kā un ar kādām sekām, bet es uzskatu, ka ES nevar pārstāt uztraukties," viņš turpināja.
"Turklāt tai ļoti rūp, kā tā zina, ko var darīt tikai taisnīgā un ilgtspējīgā veidā," sacīja ES diplomātijas vadītājs.
Aptauja
Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
