Skaļās un pamatotās (tas ir retums mūsdienās) debates par Latvijas teritorijā ielidojušo dronu atklāj, ko reālajā dzīvē nozīmē nedaudz pārgudri skanoša diagnoze "jēdzienu devalvācija". 

Pats esmu par to jau rakstījis kontekstā ar bieži un nevietā lietotiem jēdzieniem "genocīds", "nacisms" vai "komunisms", bet šoreiz runa ir par jēdzienu "hibrīdkarš". Proti, tas tiek lietots tik daudz un bieži, ka mums ir pazudis – vismaz man tā šķiet – priekšstats, ko tas "hibrīdkarš" nozīmē.

Kara apstākļos, šķiet, nevienu nepārsteigtu miera laikam raksturīgo brīvību un tiesību ierobežošana. Savukārt "hibrīdkarš" taču nav īsti karš, vai ne? Tādēļ nekādus ierobežojumus indivīds nepieņem. Piemēram, var viegli iedomāties protestus pret liegumu noteiktos reģionos vispār nesaskaņoti lietot jebkāda tipa dronus. Vai tad es vairs nedrīkstēšu skaistu dabas skatu uzfilmēt? Kara taču nav! Ja kara nav, tad ir miera laiki ar visu no tā izrietošo, savukārt "hibrīdkarš" ir tikai tāds nosaukums. Un pamēģiniet man aizliegt taisīt "selfijus" ar stratēģiskas nozīmes objektiem fonā vai atjaunot daļēju kontroli uz, teiksim, robežas ar Lietuvu. Tāpat neviens man neaizliegs publiski muldēt visu, kas ienāk prātā, pat ja maldinošie apgalvojumi saduļķo citiem prātus. Jo, atkārtosimies, ņemot vērā, ka kara nav, ir miera laiks.