Lielākoties mēs dzīvojam pie "Skonto stadiona". Cilvēki paši formulē sev orientierus telpā, ja viņiem nepiedāvā stāstus vietas piederības veidošanai.

Ja Annas Sakses ielas vietā būs Hermaņa Samsona iela, tad vienalga būs – "es dzīvoju Mežaparkā".

Pieļauju, ka daļai sabiedrības – arī visnotaļ patriotiski noskaņotai – ziņa par jaunu posmu ielu nosaukumu iespējamā nomaiņā Rīgā neliekas svarīga. Varbūt par izraisa neizpratni – "vai tiešām nav svarīgāku jautājumu?". Vispirms gan jāsaka, ka apkārtējās vides (nosaukumi, piemiņas zīmes utt.) pielāgošana jaunam kontekstam vienmēr ir diezgan ideoloģizēta, politizēta darbība, un Latvija ar visiem mūsu "pieminekļu kariem" šajā aspektā izskatās gluži saprātīgi. Piemēram, Amerikas Ornitoloģijas biedrība šī gada 1. novembrī pavēstīja, ka 2024. gadā sāks putnu sugu nosaukumu maiņu (mērķis 70–80 sugas), jo pašreizējie esot pārāk, ja tā var teikt, angliski un rosinot sāpīgas vēsturiskas asociācijas. Man nav iebildumu pret postkoloniālisma studijām un akcijām, bet putnu nosaukumu maiņa, manuprāt, ir pārspīlējums. Mums ir uz ko tiekties.