Igaunijas parlaments šovasar jau devis zaļo gaismu kodolenerģijas izmantošanas iespējai valstī. Tikmēr Rīgā valdības gaiteņos pagaidām iestrēdzis ziņojums par nacionālo kodolenerģijas programmu, kuram Saeimā bija jābūt jau pērn. Vai nenogulēsim savas kodolenerģijas iespējas, – saruna ar kādreizējo ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu.

Pasaulē runā par zināmu kodolenerģijas renesansi. Vairākas valstis šajā jomā pieteikušas jaunas ambīcijas. Arī klimata mērķu sasniegšana tiek saistīta ar kodolenerģiju. Kā jūs redzat šo situāciju?

A. Piebalgs: Runājot par Eiropu, kodolenerģija te vienkārši jau ir, tā šobrīd nodrošina vairāk nekā 20% elektroenerģijas. Pēdējā laikā tendence bija lejupejoša, bet nākotnē kodolenerģijas daļa kopējā elektrības grozā var augt, jo tiešām diezgan daudzas valstis skatās tās virzienā.

Vai tās kapacitātes, par ko tiek runāts, tiks uzbūvētas, tas gan vēl ir jautājums. Jebkurā gadījumā Eiropā kopumā klimata mērķi tiks sasniegti, izmantojot kodolenerģiju.

Vai Latvijai klimatneitralitāte ir paceļama arī bez kodolenerģijas?

Nešaubīgi. Latvijā daudz ko risina hidroelektrostacijas. Mums problēma ir cita. Ierobežotas tehnoloģiju pieejamības dēļ veidojas vairāki jauni riski. Piemēram, saistībā ar atjaunīgo resursu izmantošanu ir jāveido diezgan lielas enerģijas uzkrāšanas kapacitātes, lai uzkrāto enerģiju varētu lietot tad, kad nav ne saules, ne vēja.