Mūžībā devies latviešu komponists, multiinstrumentālists un grupas "Pērkons" dibinātājs Juris Kulakovs, ziņo portāls lsm.lv, atsaucoties uz Kulakova grupas biedra Jura Sējāna paziņojumu.
Tīmekļvietnē "enciklopedija.lv" norādīts, ka 1958. gadā dzimušais Kulakovs 1979. gadā pabeidza Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un iestājās Latvijas Valsts konservatorijā (LVK), kur mācījās pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē.
1979. gada rudenī Kulakova un viņa skolas biedru grupa "Arka" izcīnīja galveno balvu instrumentālās mūzikas grupā VI komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā "Jaunības balsis" Rīgā. 1979. gada nogalē Kulakovs sacerēja vairākas dziesmas ar Eduarda Veidenbauma dzeju un izveidoja jaunu muzikālo sastāvu, lai atskaņotu ciklu IV Politiskās dziesmas festivālā. Uz grupas "Menuets" bāzes mūziķis dibināja rokgrupu "Pērkons", kurā pats spēlēja taustiņinstrumentus. Bungas spēlēja Dainis Strazdiņš, dziedāja Ieva Akuratere, pieredzējusi aktrise un soliste.
Jau ziņots, ka janvārī grupa "Pērkons" atvadījās no taustiņinstrumentālista Uģa Muzikanta.
"Pērkona" pirmais koncerts notika 1981. gada sākumā. Grupas repertuāru veidoja Kulakova skaņdarbi - sākumā arī instrumentālā mūzika, vēlāk tikai dziesmas. Tām iedvesmu sniedza dzejnieka Māra Melgalva dzeju krājums "Meldijās iešana", kuru komponistam uzdāvināja autors.
1981. gadā Mazajā ģildē notika Melgalva dzejas vakars ar Kulakova grupas koncertu, kas oficiāli nedrīkstēja lietot nosaukumu "Pērkons", tāpēc pirmajos darbības gados šur tur tika pieteikta kā "Arka". Arī turpmāk Kulakova iedvesmas avots dziesmām bija nozīmīgu literātu dzeja, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā viņš komponēja ar Klāva Elsberga vārdiem, daudz jaundarbu bija pēc Melgalva otrā dzeju krājuma "Labu vakar".
Kulakovs guva lielu atbalsi jaunatnes auditorijā, radošajā inteliģencē, "Pērkona" koncerti allaž bija kupli apmeklēti. 1983. gada sākumā pēc publikas vētrainās reakcijas koncertos Rīgā, Dzelzceļnieku kultūras namā, ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēli grupas "Pērkons" publiska darbība tika aizliegta. Mājas apstākļos iekārtotā studijā mūziķi ieskaņoja Kulakova dziesmas, kas apkopotas magnetalbumos "Mākslas darbi" un "Zibens pa dibenu".
Pret komponistu tika vērstas represijas, Kultūras ministrijas sistēmā viņam nebija iespējams atrast darbu, pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Kulakovu LVK nepielaida pie valsts eksāmena, viņš saņēma diplomu ar izziņu, ka ir noklausījies pilnu teorētisko kursu, un norīkojumu darbā uz Jelgavas rajona kultūras namu par deju ansambļa koncertmeistaru. Augstskolas diplomu mūziķis saņēma 1984. gadā, 1986. gadā viņš atkārtoti iestājās LVK, kur pāris gadu studēja kompozīciju Pētera Plakida vadībā.
1984. gadā jau kā Rīgas rajona kolhoza "Padomju Latvija" ansamblis "Pērkons" atgriezās republikas mūzikas dzīvē. Republikāniskajā pašdarbības estrādes ansambļu skatē Liepājā grupa pirmatskaņoja rokoratoriju "Kā jūra, kā zeme, kā debess" ar Māra Čaklā dzeju. Mūzikas autori bija Kulakovs, Jānis Sējāns un komponists Imants Kalniņš.