Savā bērnībā redzēju, kā kalējs no dzelzs gabala izkala pakavu un bērītim dzīvi darīja vieglāku, nagu pastiprinot ar pakavu. 

Reti kāds mūsdienu jaunietis prastu izskaidrot, kāpēc tas jādara. Pietika pāris arkla vilcēju apkalt dienā, un kalējs tā sev nodrošināja iztiku. Neteikšu, ka dzīvoja grezni, bet nabags arī nebija. Mūsdienās varam izgatavot 100 pakavus stundā, bet vai to gatavotājs dzīvo pārticīgāk nekā amata brālis pirms 100 gadiem? To pašu varētu teikt par maizes cepēju. Tiesa, šis arods, ko savulaik pieprata jebkura kārtīga mājsaimniece, jau kļuvis par retumu, jo mājas būvē bez maizes krāsns.

Kā izrādās, Zemkopības ministrija par 300 tūkstošiem eiro iepirks rupjmaizi un šo svētumu bez maksas no 1. septembra līdz 31. decembrim dalīs skolēniem, lai viņi, to izgaršojot, prastu novērtēt tās vērtību.