"Premjere mudina sabiedrību cīnīties par vēža pacientu tiesībām" – šādi virsraksti aizvadītajā nedēļā pavīdēja vairākos ziņu portālos, radot diezgan lielu neizpratni, kas te īsti domāts. 

Iztēlē varēja uzburt ainu, ka valdības vadītāja Evika Siliņa sēž kādā Romas Kolizejam līdzīgā arēnā un no augstumiem noskatās, kā lejā cīnās gladiatori, lai beigās ar augšup vai lejup pavērstu īkšņi izlemtu to tālāko likteni... Zem virsraksta bija aģentūras LETA ziņa – veidota kā pārstāsts Evikas Siliņas intervijai, kuru viņa tajā pašā rītā bija sniegusi Latvijas Televīzijai, atbildot uz jautājumiem, kāpēc vairākos gadījumos valsts nekompensē zāles vēža pacientiem. Šie medikamenti ir tik dārgi, ka cilvēki un viņu tuvinieki tos vienkārši nevar atļauties – vienīgā iespēja ir lūgt ziedojumus.

Taču arī izvērstais ziņas saturs izrādījās ne mazāk mulsinošs kā neveiklais virsraksts. Lūk, viens intervijas fragments: "Īsti normāli tas nav. Bet, protams, es neesmu ārsts un man ir grūti spriest par katrām niansēm." Un vēl: "Man grūti spriest par tik specifiskām detaļām, bet skaidrs ir viens – mēs esam darījuši, ko varam. Individuālie gadījumi vienmēr būs." Siliņa intervijas laikā bija aicinājusi sabiedrību kopumā un arī klātesošos žurnālistus personiski vērsties Veselības ministrijā, kas tad raudzīšot, vai tur var rast kādu risinājumu.