Liepiņai atsaucot parakstu, LPV iecere par tautas vēlētu prezidentu apstājas

Opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas vadītājai Lindai Liepiņai atsaucot savu parakstu, Saeimai zuda pamats šodien skatīt LPV iesniegtos grozījumus Satversmē, ar kuriem tika rosināts Valsts prezidentu ļaut ievēlēt tautai.

Satversme paredz, ka Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē Saeima. Rosinātie grozījumi paredzēja noteikt, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību noteiktu īpašs likums. LPV vēlējās mainīt kārtību, kādā Valsts prezidents var tikt atlaists no amata. Grozījumi paredzēja, ka gadījumā, ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm būtu pret Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents būtu uzskatāms par atlaistu un Latvijas pilsoņi ievēlētu jaunu prezidentu.

Tāpat bija iecerēts noteikt, ka pēc ne mazāk kā puses Saeimas deputātu priekšlikuma Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas deputātu balsu vairākumu varētu nolemt ierosināt Valsts prezidenta atlaišanu. Pēc tam būtu jāorganizē tautas nobalsošana, kurā prezidenta atlaišanai būtu jāsavāc vairāk nekā puses balsotāju balsu. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm būtu pret Valsts prezidenta atlaišanu, atlaista būtu Saeima.

LPV rosināja pārejas noteikumos noteikt, ka izmaiņas nav attiecināmas uz 2023. gadā ievēlētā Valsts prezidenta pilnvaru laiku, bet stājas spēkā līdz ar nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām.

Partija uzskata, ka izmaiņas ļautu Latvijas iedzīvotājiem vislielākajā mērā ietekmēt politiskos procesus, sekmēt šo procesu aktivitāti pilsoņu vidū, iesaistoties valstij svarīgu jautājumu risināšanā.

LPV ieskatā Valsts prezidentam būtu jānosaka lielāka loma varas dalīšanas realizācijā. "Nevēloties būtiski mainīt Satversmes Sapulces 1922. gadā apstiprinātās konstitucionālās pamatnostādnes, taču apzinoties, ka, paplašinot valsts galvas pilnvaras, ir nepieciešams nevis pastarpināts (parlamenta), bet tiešs tautas mandāts, ir jānosaka jauna valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Tautas vēlēta prezidenta nepieciešamība izriet no konkrētās vēsturiskās situācijas, kurā atrodas valsts, un tam nobriedusi ir Latvijas pilsoniskā sabiedrībā," pausts anotācijā.