Venēcija kļuvusi par pirmo pilsētu pasaulē, kas no vienas dienas ceļotājiem sākusi iekasē kaut ko līdzīgu "tūrisma nodoklim" – piecus eiro.

Zinot to, ka Venēciju gadā apmeklē aptuveni 30 miljoni tūristu, pilsētas budžets var cerēt uz krietnu summu. Saprotams, pieci eiro nevienu no Venēcijas apmeklējuma neatbaidīs. Tomēr šī summa ir kaut neliela kompensācija vietējiem iedzīvotājiem par to, ka viņi te dzīvo un uztur šo neparasto pilsētu. Mediji raksta, ka paši venēcieši sevi jau labu laiku uzskatot par "masu tūrisma upuriem", kas cieš no nesamērīgi liela ceļotāju skaita pieplūduma. Nav brīnums, ka pēdējos gados Venēcijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits samazinās. Daudziem pilsēta kļuvusi dārga, sveša un nemājīga. Un es atceros sarunu pirms gadiem desmit ar kādu senu paziņu, kuru nejauši satiku pie Vidzemes tirgus. Izrādās, viņš esot pārdevis dzīvokli Vecrīgā un tagad dzīvojot šajā apkaimē. 

Vēl tagad atceros viņa vārdus: "Priekš manis Vecrīga ir mirusi. Īstā Rīga tagad ir šeit, kvadrātā starp Elizabetes, Valdemāra, Čaka un Tallinas ielu."

Tas vēl bija laiks, ka paviršam vērotājam Vecrīga šķita dzīvāka par dzīvu. Kafejnīcas un klubi bija pilni, glāzes šķindēja, pa Doma laukumu klīda tūristu grupas.