Nav viegli mainīt ieradumus, ikdienas gaitas papildināt ar kaut ko līdz šim nebijušu, tādēļ nepārsteidz, ka viens otrs cilvēks apgalvo, ka neesot gandrīz nekāda priekšstata, ko nozīmē 72 stundu soma. 

Tas nav viegli individuāli un ģimenes līmenī, tāpat arī nacionālā valsts līmenī. Neviena valsts Eiropā, kā labi redzams, nespēj ievērojami kāpināt izdevumus aizsardzībai. Ja dažām joprojām tas nešķiet tik nepieciešami kā citām, kas tuvāk austrumu virzienam, tad pilnīgi nevienai valstij nav miljardiem lielu pilnīgi brīvu līdzekļu. Tas pats sakāms par iedzīvotājiem, jo ne visiem ir pietiekami daudz papildu naudas, lai sagādātu pienācīgus krājumus. Ārkārtas situācijā vajadzību var izrādīties ļoti daudz. Sākot ar pārtiku, medikamentiem, ūdeni, pie tam jārēķinās, ka krīzes pirmais posms var būt daudz garāks par simboliski nosauktajām 72 stundām. Tiem, kas apgalvo, ka viņiem galīgi neesot izpratnes par šo 72 stundu somu, jājautā – vai par iepriekš minētajām trīs lietām būtu nepieciešami īpaši valdības norādījumi? Protams, nē, tādēļ virzīsimies tālāk – var gadīties, ka cilvēkam vai ģimenei nākas atstāt savu dzīvesvietu.