Muguras sāpes kaut reizi dzīvē izjūt ap 80% cilvēku. Lai gan lielākoties tās ir īslaicīgas un izzūd pašas no sevis vai pateicoties ārsta vai farmaceita ieteiktajiem pretsāpju līdzekļiem, ļoti svarīgi nepieļaut, lai sāpes kļūst hroniskas, jo tad no tām atbrīvoties ir daudz grūtāk.

Vārgi, netrenēti muskuļi

Mūsu muguru veido mugurkauls, muguras smadzenes, muskuļi, nervi un asinsvadi. Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks skaidro, ka visbiežāk tā cieš no nespecifiskām sāpēm – tas ir biežāk sastopamais sāpju veids, kas saistīts ar muskuļu disbalansu, sasprindzinājumu, deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā un parasti rodas muguras jostas, lejas vai kakla daļā. Iemesli var būt dažādi, tajā skaitā muskuļu pārslodze, nepareiza noslodze, lokāls saspringums, traumas, darbs neērtā, piespiedu pozā.

Lielākajā daļā gadījumu nespecifiskas muguras sāpes norit akūti pēc kāda provocējoša faktora iedarbības (akūtas sāpes ilgst līdz sešām nedēļām), piemēram, vasarā tie mēdz būt visdažādākie darbi dārzā vai piemājas teritorijas labiekārtošanā – ravēšana, pļaušana, ogu lasīšana. Īpaši bieži par muguras sāpēm pēc šādām fiziskajām aktivitātēm atvaļinājuma laikā sūdzas mazkustīgo profesiju pārstāvji, kuri ikdienā nesporto. Nespecifiskas muguras sāpes var provocēt arī ar organisma novecošanu saistītie procesi, piemēram, muskuļi, kuri nodrošina mugurkaula stabilitāti, līdz ar gadiem zaudē sākotnējo spēku un elastību, var rasties izmaiņas starpskriemeļu diskos un locītavās (spondilartroze), saitēs, muskuļu piestiprināšanās vietās un citos saistaudos.