Vēlos uzzināt, kā jāada džemperis, kā jānoņem mēri, kā jāaprēķina nepieciešamais valdziņu skaits, cik daudz dzijas vajadzīgs. Jautā Genovefa S.

Dzijas izvēle

Daudz vērtīgu padomu iesācējām ir adīšanai veltītajās grāmatās. Uz jautājumu, ar ko sākt, zinošas rokdarbnieces atbild – ar dzijas izvēli. “Es džempera adīšanai ieteiktu vidēji rupju dziju: merīnvilnu (Austrālijas vai Jaunzēlandes merino sugas aitu vilna), alpakas vilnu vai mohēru – Angoras kazu vilnu, kurai adot ieteicams pievienot merīnvilnas pavedienu,” pēc savas pieredzes padomu dod rokdarbniece Solveiga Škapare.

Iegādājoties vilnas dziju, jāpievērš uzmanība, cik tā stingri savērpta, vai pavediens ir vienmērīgs, cik tas ir elastīgs un kāda ir dzijas krāsas noturība. Ja dzija ir pārlieku cieši sašķeterēta, adījums var būt ne vien ass, bet arī šķībs. Ja izstiepta dzija ir atsperīga, tūliņ tiecas pieņemt iepriekšējo garumu, tā ir izturīga un adījumi nemaina formu. Bet, ja dzija trūkst, tikai nedaudz pastiepjot, adījuma mūžs nebūs ilgs. Šādā gadījumā dziju saliek kopā ar izturīgāku pavedienu.

Diega vienmērīgumu var noteikt pēc acumēra. Ja tas vietām resnāks un vietām tievāks, dzija nederēs labiskajam adījumam vai mežģīņadījumam, bet derēs rakstiem, kam ir reljefa virsma (izcilnīšu un iedobumu, izvirzīto un iegrimušo joslu kombinācijas).