“Šobrīd globālā mērogā redzam tabakas industrijas darbības, lai sekmētu smēķēšanas normalizāciju. Laikā, kad tabakas smēķēšana vairs netiek uzskatīta par stilīgu un pieņemamu paradumu, tiek ieviesti arvien jauni alternatīvi un pievilcīgi izstrādājumi, kas ātri gūst popularitāti. Šie jaunie produkti veicina ne tikai smēķēšanas uzsākšanu, bet arī mazina iedzīvotāju vēlmi pārtraukt smēķēšanu. Diemžēl vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju nevēršas pēc palīdzības un neizmanto piedāvātās atbalsta iespējas,” tā uzsver SPKC sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone.

Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā, liecina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Bet kā mēs līdz šim nonācām? Pirms jebkādiem smēķēšanas ierobežojumiem tabakas industrija smēķēšanu popularizēja kā progresīvu uzvedības modeli. 1929. gadā sabiedrisko attiecību speciālists Edvards Bernajs izveidoja reklāmas projektu “Brīvības liesmas”. 

Šajā gadā Ņujorkas Lieldienu parādē grupiņa sieviešu izgāja ielās, smēķējot cigaretes kā neatkarības simbolu. Ar šo stratēģiju projekta vadītāji centās parādīt, ka smēķēšana ir sievietes tiesības un liecina par uzdrīkstēšanos pret diskrimināciju. Tomēr šis prieks nebija ilgs. Jau piecdesmitajos gados zinātnieki sāka vilkt paralēles starp smēķēšanu un nopietnām veselības problēmām, piemēram, plaušu vēzi un hroniskām sirds slimībām. Pirmais nozīmīgais solis cigarešu lietošanas samazināšanā notika 1966. gadā, kad uz tabakas izstrādājumiem parādījās brīdinājumi par potenciāliem veselības kaitējumiem. Pētījumi liecina, ka smēķētāji var pazaudēt līdz pat astoņiem gadiem savas dzīves un ka puse no ilgstošajiem smēķētājiem mirst pāragri.