Kazāks: ECB jāturpina procentu likmju samazināšanu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12. decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka pieprasījums eksporta tirgos ir vājš, iekšpolitiskas problēmas, tostarp Vācijā un Francijā, un ģeopolitika, tostarp karš Ukrainā, Tuvie Austrumi, neziņa par Donalda Trampa īstenoto politiku un iespējamo tirdzniecības karu, nenoteiktību uztur augstu, bremzē uzņēmumu vēlmi investēt un dara mājsaimniecības piesardzīgas tērēt. Neskatoties uz reizēm pat pārspīlētu pesimismu, eirozonā un Latvijā bezdarbs joprojām ir zems un ienākumi iedzīvotāju maciņos aug.

Kazāks uzsver, ka arī kreditēšana atgriežas plusos, piemēram, Latvijā tā ir jau krietni straujāka nekā eirozonā vidēji. 

Kazāka ieskatā ekonomikai ir potenciāls augt straujāk, un zemākas likmes palīdzēs iedrošināt gan investīcijas, gan patēriņu.

Viņš arī atzīmē, lai gan inflācija atkal ir virs 2% mērķa un tuvākajos pāris mēnešos tā var pat mazliet pieaugt, jaunākās prognozes rāda, ka 2025. gada pavasarī tā atkal samazināsies. "Lai gan vēl nevar pārliecinoši teikt, ka inflācija ir uzvarēta, mēs šim brīdim esam jau ļoti tuvu, un tas ļauj kārtējo reizi samazināt likmes," piebilst Kazāks.

Viņš min, ka arī turpmākais procentu likmju virziens ir skaidrs - lejup, vienlaikus vēl nav skaidrs uz kādu līmeni un cik strauji. Finanšu tirgos viedokļi ir ļoti dažādi, bet, Kazāka ieskatā, pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši. Latvijas Bankas prezidents uzskata, ka, inflācijas problēmai atrisinoties, likmēm jāturpina samazināties.

Kazāka ieskatā neitrālā likme jeb likme, kas ekonomiku ne bremzē, ne stimulē, ir tuvāk 2%, nevis 3%. Tātad vēl nepieciešams būtisks likmju samazinājums. Tomēr tas, kādam precīzi jābūt šim līmenim, būs atkarīgs no ekonomikas attīstības, norāda Kazāks, piebilstot, ka līdz ar to arī turpmāk sagaidāms kāpums soli pa solim lejup.

"Ja jau likmēm ir jābūt zemākām, kādēļ tās nesamazināt uzreiz vienā solī? Pirmkārt, neitrālā likme precīzi nav zināma - tas ir teorētisks koncepts, to nevar redzēt, tā ir netiešs novērtējums, nevis praktiski redzama un "sataustāma" lieta," 

pauž Kazāks.

Otrkārt, laika gaitā tā mainās, tā ir kustīgs mērķis, skaidro Latvijas Bankas prezidents. Treškārt, dažādi negatīvi šoki - un to iespējamība pašlaik ir ļoti augsta - var situāciju mainīt un iedot inflācijai jaunu impulsu. Tādēļ Kazāks pauž, ka pareizi ir spert soli pa solim. Viņaprāt, nepieciešamības gadījumā solis var būt arī lielāks par 0,25 procentpunktiem. Kazāks uzskata, ka līdzšinējā pieeja - datos balstīta un lēmumu analīze/pieņemšana no sēdes uz sēdi - tam ir labi piemērota.

"Kopš jūnija esam redzējuši apjomīgu procentu likmju kritumu, un tas jāturpina. Tas būs labs atbalsts ekonomikai, bet galvenais ir mazināt neziņu un pašiem veikt ražīgumu un ekonomikas izaugsmi veicinošas strukturālas reformas. Zemākas procentu likmes ekonomikai palīdzēs, bet īstās zāles straujākai izaugsmei un augstākiem ienākumiem ir straujš ražīguma kāpums. Ja sāp zobs, var dzert pretsāpju līdzekļus. Bet labāk ir doties pie zobārsta - zobs tiks salabots un ar pretsāpju līdzekļiem kuņģis netiks sabendēts," raksta Kazāks.

Viņš atgādina, ka tuvākajā laikā gaidāmas Latvijas Bankas prezidenta un tātad Latviju pārstāvošā ECB Padomes locekļa vēlēšanas Saeimā. Kazāks neprognozē, vai gūs parlamenta atbalstu, taču norāda, ka arī nākamajam Latvijas Bankas prezidentam būtu vēlams "saglabāt skaidru un asu prātu, analītisku domāšanu un nepakļauties spiedienam, tostarp likmju jautājumā".

Kazāks piebilst, ka pēdējo piecu gadu laikā ECB Padomē izdevies īstenot saprātīgu, pārdomātu un tālredzīgu politiku, mazinot negatīvo ekonomikas notikumu ietekmi, palīdzot valdībām pārvarēt pandēmiju, strauji "apdzēšot" inflācijas "ugunskuru" un iesākot monetārās politikas normalizācijas ciklu.

Latvijas Bankas prezidents norāda, ka tuvākajos gados Eiropu sagaida jauni izaicinājumi - gan kontekstā ar ASV prezidenta vēlēšanām, gan, kas vēl būtiskāk, - mēģinot atgūt konkurētspēju globālā mērogā. Monetārā politika šeit būs labs palīgs, bet svarīgākais mājasdarbs ir politiķu pusē, veicot strukturālas reformas un kāpinot konkurētspēju.