Tiesa pēdējā pusgada laikā pieņēmusi divus lēmumus sportistu strīdā ar federācijām un abos trūkst ne tikai taisnības gara, bet arī loģikas. Stāsts ir par kādreizējo kamaniņu braucēju Ullu Zirni un distanču slēpotāju Induli Bikši.

Zirne bija perspektīva sportiste, izcīnīja trešo vietu jaunatnes olimpiskajās spēlēs, bet pieaugušo līmenī ar kamanu savaldīšanu īsti labi negāja, izteikts trešais numurs izlasē, un, ja tu esi trešā kamaniņu braucēja Latvijā, tad pasaulē tā ir labākajā gadījumā vidusdaļa. Bija daži izņēmumi, 2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs stafetē viņa Latvijas komandas sastāvā ieguva sesto vietu stafetes sacensībās. Tā bija neveiksme – ne tikai salīdzinot ar to, kā gāja iepriekšējās un nākamajās spēlēs (abas reizes bronza), bet primāri – šo sporta veidu pasaulē vairāk vai mazāk attīsta septiņas valstis, vēl sešas septiņas piedalās statistu lomās un uz augstiem rezultātiem nepretendē ne praktiski, ne teorētiski. 

Taču – olimpiskais sešnieks Latvijas ieskatā jau ir izcilības rādītājs neatkarīgi no sporta veida, tādējādi Zirne tika pie ikmēneša pabalsta 2150 eiro. 

Nākamā olimpiskā cikla vidū tika pamainīta valsts finansējuma sadales kārtība,