10.2 °C
1926. gada 8. oktobrī. Pirms 100 gadiem Rīgas Biržas komiteja svinīgi atklāja Daugavas–Bolderājas–Lielupes kanālu, kas kuģīšiem ietaupīja trīs kilometru ceļu no Daugavas uz Lielupi.
Mūsdienās Bolderājā to pazīst kā Loču kanālu, kurš nodala no krasta tā saukto Mīlestības saliņu. Līdz 1926. gadam nedaudz vairāk par kilometru garo aizaugušo atzaru zināja kā Bolderājas grāvi, vēlāk kanālu. Minētā gada vasaras beigās grāvi astoņu nedēļu laikā izbagarēja un pārvērta saimnieciski izmantojamā 32 metru platā un 3 metru dziļā, no straumēm un viļņiem pasargātā ūdensceļā. Darbu gaitā bija izcelti ap 120 tūkstošiem kubikmetru smilšu. Atklāšana notika, pasažieru tvaikonim "Seksta" ar Jūrniecības departamenta amatpersonām un žurnālistiem izbraucot caur kanālu. Pirms tam Biržas komitejas priekšsēdētājs, rēderis Jānis Zēbergs ar sudraba šķērēm pārgrieza pār ūdensceļu pārstiepto lenti Latvijas valsts karoga krāsās. Avīze "Latvis" rakstīja: "Līdz šim kuģiem un plostiem bija riskanti, bet vētras laikā pat neiespējami iebraukt no Lielupes Daugavā un otrādi, jo jūras mutē parasti ir lieli viļņi. Tagad tas novērsts." Iepriekš kuģīšiem, liellaivām, plostiem, īpaši vējainā pavasara vai rudens laikā, gadījās pat dienām ilgi gaidīt, kamēr viļņi pie Buļļupes Daugavas gala norimst. Turpmāk visai ūdenstransporta satiksmei uz Rīgas jūrmalu, Sloku un Jelgavu bija jānotiek tikai caur jauno kanālu.
Mūsdienās Loču kanāls vairāk interesē burātājiem, makšķerniekiem un to kuģīšu kapteiņiem, kas ved pasažierus no Rīgas uz Majoriem, taču pirmskara Latvijā tam bija itin liela saimnieciskā nozīme lauksaimniecības produkcijas un kokmateriālu transportēšanā. 1929. gadā Bolderājas kanālu un līdzās esošo Hapaka grāvi padarīja vēl kuģojamākus, pirmo padziļinot līdz četriem, bet otro līdz trim metriem. Noteikumi paredzēja, ka Bolderājas kanālā, tāpat kā Buļļupē, maksimālie plostu izmēri nedrīkst pārsniegt 15 metru platumu un 106 metru garumu.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Latvis", 1926. gada 8. oktobrī
Ugunsgrēks pretim Saeimas namam izcēlās vakar vakarā ap pulksten 9 Jēkaba ielā 16 namā trešā stāvā spedīcijas sabiedrības "Senkers un kompānija" kantora telpās. Pirmais ugunsgrēku pamanījis Saeimas nama sargs, kurš arī devis signālu. Pēc 4 un pus minūtēm ieradās ugunsdzēsēji no 1. pilsētas nodaļas un brīvprātīgie. Uguni likvidēja 15 minūtēs. Sadedzis specijas firmas arhīvs, pa daļai izdeguši griesti un sienas. Darbi pabeigti 6 vakarā, pēc kam apkalpotāja telpas tīrījusi. Ugunsgrēka cēloni un zaudējumus noskaidro. Ugunsgrēka tuvums Saeimas namam bija radījis pilsētā zināmu uztraukumu un sapulcinājis notikuma vietā daudz publikas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1926. gada 8. oktobrī. Pirms 100 gadiem Rīgas Biržas komiteja svinīgi atklāja Daugavas–Bolderājas–Lielupes kanālu, kas kuģīšiem ietaupīja trīs kilometru ceļu no Daugavas uz Lielupi.
Mūsdienās Bolderājā to pazīst kā Loču kanālu, kurš nodala no krasta tā saukto Mīlestības saliņu. Līdz 1926. gadam nedaudz vairāk par kilometru garo aizaugušo atzaru zināja kā Bolderājas grāvi, vēlāk kanālu. Minētā gada vasaras beigās grāvi astoņu nedēļu laikā izbagarēja un pārvērta saimnieciski izmantojamā 32 metru platā un 3 metru dziļā, no straumēm un viļņiem pasargātā ūdensceļā. Darbu gaitā bija izcelti ap 120 tūkstošiem kubikmetru smilšu. Atklāšana notika, pasažieru tvaikonim "Seksta" ar Jūrniecības departamenta amatpersonām un žurnālistiem izbraucot caur kanālu. Pirms tam Biržas komitejas priekšsēdētājs, rēderis Jānis Zēbergs ar sudraba šķērēm pārgrieza pār ūdensceļu pārstiepto lenti Latvijas valsts karoga krāsās. Avīze "Latvis" rakstīja: "Līdz šim kuģiem un plostiem bija riskanti, bet vētras laikā pat neiespējami iebraukt no Lielupes Daugavā un otrādi, jo jūras mutē parasti ir lieli viļņi. Tagad tas novērsts." Iepriekš kuģīšiem, liellaivām, plostiem, īpaši vējainā pavasara vai rudens laikā, gadījās pat dienām ilgi gaidīt, kamēr viļņi pie Buļļupes Daugavas gala norimst. Turpmāk visai ūdenstransporta satiksmei uz Rīgas jūrmalu, Sloku un Jelgavu bija jānotiek tikai caur jauno kanālu.
Mūsdienās Loču kanāls vairāk interesē burātājiem, makšķerniekiem un to kuģīšu kapteiņiem, kas ved pasažierus no Rīgas uz Majoriem, taču pirmskara Latvijā tam bija itin liela saimnieciskā nozīme lauksaimniecības produkcijas un kokmateriālu transportēšanā. 1929. gadā Bolderājas kanālu un līdzās esošo Hapaka grāvi padarīja vēl kuģojamākus, pirmo padziļinot līdz četriem, bet otro līdz trim metriem. Noteikumi paredzēja, ka Bolderājas kanālā, tāpat kā Buļļupē, maksimālie plostu izmēri nedrīkst pārsniegt 15 metru platumu un 106 metru garumu.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Latvis", 1926. gada 8. oktobrī
Ugunsgrēks pretim Saeimas namam izcēlās vakar vakarā ap pulksten 9 Jēkaba ielā 16 namā trešā stāvā spedīcijas sabiedrības "Senkers un kompānija" kantora telpās. Pirmais ugunsgrēku pamanījis Saeimas nama sargs, kurš arī devis signālu. Pēc 4 un pus minūtēm ieradās ugunsdzēsēji no 1. pilsētas nodaļas un brīvprātīgie. Uguni likvidēja 15 minūtēs. Sadedzis specijas firmas arhīvs, pa daļai izdeguši griesti un sienas. Darbi pabeigti 6 vakarā, pēc kam apkalpotāja telpas tīrījusi. Ugunsgrēka cēloni un zaudējumus noskaidro. Ugunsgrēka tuvums Saeimas namam bija radījis pilsētā zināmu uztraukumu un sapulcinājis notikuma vietā daudz publikas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
