9 °C
Jaunmoku pilī atklāta Valsts mēroga Latvijas medību trofeju izstāde.
Šāda izstāde notiek ik pēc trim gadiem un ļauj spriest par savvaļas dzīvnieku populācijām Latvijā un mednieku ieguldīto darbu, medījot selektīvi. Izstāde Jaunmoku pilī notiek piekto reizi pēc kārtas kopš 2010. gada.
Izstādē aplūkojamas teju 550 trīs pēdējās medību sezonās iegūtās medību trofejas – briežu, aļņu un stirnāžu ragi, mežakuiļu ilkņi, bebru un vilku galvaskausi. Pirmo reizi izstādes vēsturē nav aplūkojamas lūšu trofejas, jo šos plēsējus Latvijā vairs nemedī.
Dominē staltbriežu ragi
Izstādes atklāšanā Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis minēja dažus ar izstādes iekārtošanu saistītus faktus, kas liek aizdomāties un nākamās izstādes rīkotājiem noteikti būs izaicinājums.
"Izstādē ir aptuveni 340 staltbriežu ragu. No tiem 66 ir zelta medaļas vērti. Tas, no vienas puses, ir apliecinājums tam, ka Latvijā ir spēcīga staltbriežu populācija un ir daudz lielisku trofeju.
No otras puses, tas dara bažīgu, jo vienas sugas dominance nav nekas labs. Tas nes līdzi zināmus riskus arī medību saimniecībā. Nevar būt tā, ka viss tiek orientēts tikai uz vienu sugu. Mani nepatīkami pārsteidza tas, kas notiek ar stirnāžu trofejām. Medību trofejas tika pieņemtas divas dienas, un pirmās dienas pēcpusdienā es sociālajos tīklos ieliku tādu kā izmisuma kliedzienu – bija atvestas vien 15 stirnāžu trofejas… Kopumā tika atvestas teju 80 trofeju, taču Latvijas mēroga izstādei tas vienalga ir maz. Un tas ir divas reizes mazāk nekā pirms trim gadiem," tā Jānis Baumanis.
Izaicinājums nākotnei
Viņš uzskata, ka visu nevar novelt uz lūšiem, kurus pēdējos trīs gadus vairs nemedī, jo reģionālajās izstādēs ir vērtīgas stirnāžu trofejas. Kāpēc šo trofeju nav izstādē Jaunmoku pilī? Iespējams, tas ir mednieku kūtrums, iespējams, stirnāžu trofeja vairs netiek uzskatīta par kaut ko īpašu un ir tikai staltbrieža trofeju kults. Taču tā noteikti ir arī dzīves dārdzība un laika trūkums. Lai trofeju atvestu uz Jaunmoku pili no Latgales, Vidzemes vai Sēlijas, jāpatērē visa diena un visai daudz degvielas. Un pēc izstādes šai trofejai ir jāatbrauc pakaļ… Būtu labi, ja mednieki šajā ziņā spētu kooperēties.
Baumaņa kungs uzskata, ka nākamās izstādes rīkotāju lielākais izaicinājums būs tas, lai šī joprojām būtu Latvijas medību trofeju izstāde, kurā ir pārstāvētas visas medījamās sugas no visiem Latvijas reģioniem,
un tā nepārvērstos par Kurzemes un Zemgales staltbriežu ragu izstādi. Bez organizatoru un rīkotāju iesaistes tas nebūs iespējams. Jau šogad bez šāda atbalsta izstādē nebūtu aplūkojamas skaistas aļņu trofejas no Latgales.
Vērtīgākā staltbriežu trofeja, kas ir CIC 238 punktus vērta, ir atvesta no Viesītes Sēlijā, lai gan lielākā daļa staltbriežu trofeju ir no Kurzemes un Zemgales. Taču tā ir "tikai" desmitā visu laiku labākā staltbriežu trofeja, kas iegūta Latvijā. Šajā izstādē ir 30 briežu trofejas, kas ir vairāk nekā 220 punktu vērtas.
Savukārt vērtīgākā stirnāžu trofeja ir atvesta no Ogres novada, un tā ir visu laiku piektā labākā stirnāžu trofeja (178,7 CIC punkti).
Maz aļņu trofeju
Izstādē aplūkojamās aļņa trofejas diemžēl pilnībā atspoguļo populācijas stāvokli. Ja alnim ir grūti laiki, tas nozīmē, ka arī labu trofeju kļūst mazāk. Izstādē nav nevienas zelta medaļas vērtas aļņu trofejas. Šoreiz uz izstādi, pateicoties Latvijas Mednieku savienības noorganizētajam transportam, atvestas desmit medaļotas trofejas no Dienvidlatgales. Paši par sevi šie mednieki trofejas uz izstādi nebūtu atveduši…
Āfrikas cūku mēra dēļ ir arī mazāk mežakuiļu trofeju. Šogad aprit desmit gadu, kopš Latviju ir piemeklējusi šī sērga.
Pieredzējušais mednieks Māris Bērziņš no Saldus uzsvēra, ka svarīgi saglabāt ideju, ka šajā izstādē tiek apkopotas patiešām labās Latvijā iegūtās medību trofejas. "Lai tā varētu notikt, reģionālajās izstādēs vērtētājiem ir jāpiefiksē šīs trofejas un jānorāda, ka tās brīvprātīgi obligātā kārtā vedamas uz Latvijas trofeju izstādi. Un tad mēs patiešām redzētu, kas notiek Latvijas mežā. Turklāt visos novados. Piemēram, no Saldus ir atvestas četras vai piecas zelta medaļas vērtas staltbriežu trofejas. Taču es zinu, ka tādu pa šiem trim gadiem ir vismaz 45! Kāpēc tās neved? Tāpēc ka eksperti šīs trofejas ir novērtējuši iepriekš, ir saņemtas medaļas vai nu reģionālajās izstādēs, vai pie ekspertiem individuāli, un viss... Medniekam ar to pietiek. Kāpēc viņam trofeja jāved vēl kaut kur? Šeit ir pazudis uzstādījums, ka jāved trīs gadu labākās trofejas," uzskata Māris Bērziņš.
Vienlaikus ar medību trofejām var aplūkot divu lielisku Latvijas dabas fotogrāfu – Andra Eglīša un Ivara Freimaņa – uzņemtās fotogrāfijas, kurās ir gan dzīvnieki, gan putni, gan dabas ainavas. Tāpat aplūkojami gan medījamo dzīvnieku, gan putnu izbāžņi.
Latvijas medību trofeju izstāde aplūkojama līdz 18. maijam katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās.
