Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks šīs vasaras sausumu dēvē par katastrofu un skaidro mežu īpašnieku attieksmi pret dabas aizsardzību.

Ārkārtas situācija mežos ir pagarināta līdz 1. septembrim. Kādas ir šī lēmuma sekas mežu īpašniekiem?

A. Muižnieks: Juridiski tā vairs nav ārkārtas situācija, jo tagad Valsts mežu dienestam ir nodotas pilnvaras lemt par nepieciešamajiem ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai mežos. Balstoties uz ekspertu grupas ierosinājumiem, VMD ir lēmis par ierobežojumiem, kas ir tieši tādi paši kā ārkārtas situācijas laikā, tomēr juridiski tā vairs nav ārkārtas situācija. Ierobežojumu būtība – ciršanas ierobežojumi vērtīgajās egļu audzēs, kas definētas pēc vairākiem parametriem – caurmēra, krājas uz hektāru u. c. Tāpat noteikti atsevišķi ciršanas aizliegumi buferjoslās. Vienīgais jauninājums, salīdzinot ar ārkārtas situāciju, – ieviesta jauna zona, salīdzinot ar līdz šim esošajām A (egļu audzes), B (100 metru buferjosla) un C (500 metru buferjosla). Tā saucamajā D zonā ieskaitīti visi tie meži, kas neietilpst jau minētajās trijās zonās, un tajās ir atļauta vienlaidus sanitārā cirte, tātad – nociršana pilnībā –, ja tajās tiek atrasti koki, kuros notikusi mizgrauža invāzija un tie vēl nav izlidojuši. Tāpat visās zonās ir atļautas sanitārās izlases cirtes, ja tiek atrasti jauni mizgrauža invadēti koki.

Vai man būs taisnība, ja teikšu, ka šādi pasākumi tiek veikti 32 no 39 Latvijas novadiem?

Nē, vairs nebūs. Šāds sadalījums bija spēkā ārkārtas situācijas laikā. Tagad ierobežojumi attiecas uz visu Latviju un visiem novadiem.