Jauna automašīna nav lēta. Ja tā patiešām piemērota dzīvošanai laukos, tā maksā pat ļoti daudz. Turklāt modeļu, kas piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un spētu patiešām izbraukt pa pavasara un rudens šķīdonī izjukušajiem ceļiem, kas varētu aizstūrēt līdz vecāku vai vecvecāku mājai dziļos laukos, paliek arvien mazāk. Kāpēc tā?

Atbildi meklējot, uzrunājām "Auto Bassadone" korporatīvo klientu nodaļas vadītāju Māri Zoltneru, kurš automobiļu biznesā ir jau sen un patiešām zina, kas lācītim vēderā.

Kādam jābūt laucinieka auto?

Izmaiņas auto pasaulē sākušās jau kopš 2011. gada, kad tika ieviests standarts "Euro 5" – Eiropas Savienības izmešu standarts automobiļiem, kas nosaka maksimāli pieļaujamos izmešu daudzumus, lai samazinātu gaisa piesārņojumu. Nākamie izmešu standarti, piemēram "Euro 6", kas spēkā ir pašlaik, nosaka jau stingrākas prasības. Vēl stingrākas tās būs nākamajā standartā "Euro 7".

Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir.

Kāds tad auto būtu piemērots cilvēkam, kurš dzīvo laukos ar visām no tā izrietošajām sekām – nepieciešamību izbraukt pa ceļiem, kādi nebūs pa spēkam pilsētas auto; ar ko var aizvest pietiekami lielu un reizēm arī smagu kravu; pārvadāt vairāk nekā divus cilvēkus.

Jāsecina, ka tas ir auto ar visu riteņu piedziņu un paaugstinātu klīrensu, kas domāts nelielam vai vidējam bezceļam. Šādam auto svarīga ir arī riteņu bāze – attālums starp riteņu asīm. Un tas vidēji ir 2,6 metri. Klīrenss – attālums no virsbūves līdz zemei – vismaz 18 cm. Tikpat svarīga ir pārkare gan automašīnas priekšā, gan aizmugurē.